Ukrainas bēgļiem dzīvokļus atrod Sedā

Pašvaldībās Latvijā trūkst dzīvokļu, kuros izmitināt Ukrainas kara bēgļus. Tā tas ir arī Valmierā, bet novadā ir mazpilsēta Seda, kurā ir brīvi pat ap 100 pašvaldības dzīvokļu. Jau norit remontdarbi, lai pirmos dzīvokļus varētu piedāvāt bēgļiem. Vienīgā problēma – Sedā darba piedāvājuma gan nav.

Ukrainas bēgļiem atrasti dzīvokļi Sedā
00:00 / 05:18
Lejuplādēt

"Te top trīsistabu dzīvoklis, neliels remonts, ar saviem spēkiem," pastāstīja Sedas īpašumu apsaimniekošanas speciālists Aleksejs Jefimovs, izrādot vienu no pirmajiem dzīvokļiem, kur pašlaik norit remonts. Vēl daži darbi, un to varēs piedāvāt Ukrainas bēgļiem. Piedāvājumā, kā pastāstīja Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons, būs vēl arī citi dzīvokļi.

"Pilsētiņā ir daudz daudzdzīvokļu māju. 1956. gadā celta. Tai laikā te ir 4000 cilvēku dzīvojis vai 4000 tūkstošiem būvēta saistībā ar kūdras ieguvi. Šī ir mums novadā vienīgā vieta, kur ir brīvi dzīvokļi. Ap simts ir, kopā ar pašvaldību domājam, kā piedāvāt cilvēkiem," stāstīja Pētersons.

Savā ziņā risināt dzīvokļu jautājumu Ukrainas kara bēgļiem, piedāvājot dzīves vietu Sedā, rosināja vietējā iedzīvotāja Viktorija Bruņina, kura pati ir dzimusi Sedā, tad dzīvojusi Krievijā un Ukrainā, bet pēc Krimas okupācijas nolēmusi atgriezties Latvijā. 

"2014. gadā, kad sākās tā Krimas vēsture, es nejutos jau tad droši tur, Ukrainā. Sacīju, lai braucam uz Latviju. Te uzreiz atradu ļoti labu skolotāju, tepat Sedas skolā, vienkārši gāju uz skolu un teicu, ka gribu runāt latviski. Nu, un runāju, dabūju darbu bibliotēkā," pastāstīja Viktorija.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sieviete uzņēmusies palīdzēt saviem tautiešiem un arī  vairākus ukraiņu bēgļus izmitinājusi savā dzīvoklī.

"Uzreiz es zvanīju gan pazīstamiem, gan draugiem uz Ukrainu un teicu - brauciet pie mums, jo mums ir gandrīz tukša pilsēta. Meitenes atbrauca, dzīvo pie manis vienu nedēļu, otru, trešo. Deviņi cilvēki trīsistabu dzīvoklī. Jūs varat iedomāties, kas tas ir, vēl suns un kaķis. Es zvanīju uz apvienības pārvaldi, vai kaut kā mēs varētu atrisināt, jo dzīvokļi taču stāv tukši," stāstīja Viktorija.

Dzīvokļu jautājumu risināt kavēja tas, ka Ukrainas bēgļi nebija to personu vidū, kuri likumā noteiktā kārtībā var pretendēt uz pašvaldības dzīvokļiem. Pašlaik veiktas izmaiņas likumdošanā. Kā pastāstīja Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons, ir arī Valmieras novada domes lēmums.

"Tagad šis jautājums ir sakārtots. Pašvaldība ir nodefinējusi astoņus dzīvokļus, kurus vietējā dzīvokļu komisija drīkst piešķirt ļoti ātrā laikā. Tātad neiet šis garais ceļš, kā parasti, bet šis ir paātrināti, viegli un ērti.

Principā ir sakārtots tā, lai šo jautājumu atrisinātu ļoti ātri, dažās dienās.

Vienkārši cilvēkam ir jāaiziet, jādabū šis attiecīgais statuss. Ir cerība, ka VARAM izdalīs kādu finansējumu, lai šo skaitu (dzīvokļu) varētu palielināt, jo mums budžetā nebija paredzēts visus astoņus izremontēt. Šis par apvienības līdzekļiem tiek remontēts. Es saprotu, ka iespējams, programma būs, dati ir savākti, nodoti, aizsūtīti VARAM. Gaidām pozitīvus rezultātus par finansējumu. Un tad jau domājam par iepirkuma procedūru un būvnieku piesaistīšanu, lai straujāk to var izdarīt," stāstīja Pētersons.

Pašlaik pašvaldības dzīvoklis ir ierādīts arī no Ukrainas atbraukušajai Katerinai Risai.

"Liels paldies, lielisks dzīvoklis! Pagaidām noteikti būsim šeit, bērni jau iet bērnudārzā, vīram ir darbs. Es gan pati vēl meklēju darbu," stāstīja sieviete.

Viktorija, kura Sedā koordinē bēgļu jautājumu, pastāstīja, ka ir cilvēki, kas gaida brīdi, lai brauktu mājās, bet ir, kuriem nav kur atgriezties.

"Ja nav uz kurieni braukt, tad kāpēc ne šeit? Bērnudārzs ir, ja jums ir bērni. Nu, ar darbu ir jautājums. Mans vīrs atrada Cēsīs. Var risināt. Ja nav nekādas iespējas, tad kāpēc ne Sedā? Mazdārziņu var dabūt pavisam viegli, kaut ko audzēt, dzīvokli var dabūt," stāstīja Viktorija.

Latvijas Radio taujāja arī par to, kā vietējie iedzīvotāji ir uzņēmuši Ukrainas bēgļus, jo Seda Vidzemē ir būtībā vienīgā mazpilsēta, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi, bet līdz šim konfliktu neesot bijis. Un arī Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Pētersons atzina, ka mazpilsētā ir visa nepieciešamā infrastruktūra, lai tajā varētu dzīvot.

"Nu, manuprāt, mums ir viss – ģimenes ārsts, baznīca, tirgus, skola, bērnudārzs, iespēja ātri nokļūt līdz Valmierai, sabiedriskais transports," uzsvēra Pētersons.

Viena problēma gan ir. Tuvumā brīvu darba vietu nav. Tās, visticamāk, būs jāmeklē Valmierā.

"Tuvākā vieta ir Valmiera, kas strauji attīstās, bet Valmierā nav dzīvokļu. Līdz Valmierai ir 20 kilometri. Nu, tur rūpniecība ir tādā līmenī, un būs vēl perspektīvā. Tā kā dzīvo un brauc. Izskrien, strādā, un baudi dzīvi šeit, daba, klusums.

Kuram cilvēkam tas ir svarīgi, tad tam te ir tādā ziņā zelta bedre," stāstīja Pētersons.

 Ja būs valsts atbalsts remontdarbiem, kas tiekot solīts, un ja būs arī interese no Ukrainas bēgļiem, tad Sedā varētu piedāvāt vēl vairāk dzīves vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt