Inola šķiro apavus, saliek tos pēc izmēriem, lai bēgļiem, kas atnāks pēc palīdzības, būtu vieglāk atrast piemērotākos. Inola ir profesore ekonomikas zinātnē. Līdz februāra beigām viņas darbs bija Kijivas Nacionālajā inženierzinātņu un arhitektūras universitātē. Rīgā kopā ar meitām viņa ieradās ekskursijā dažas dienas pirms kara. Dienā, kad bija jāizrakstās no viesnīcas, mājas vairs nebija drošībā.

"Mēs nevarējām aizlidot uz Kijivu. Nevarējām nekādi izbraukt un palikām te. Mēs neplānojām te palikt mēnesi. Mēs plānojām apskatīt četras dienas Rīgu un aizbraukt," saka Inola Novikova.

Tā kā pilnvērtīgs darbs ar pašas studentiem vairs nav iespējams, Inola iesaistās labdarībā.

"Pašlaik labdarības nolūkos cenšamies piedalīties bērnu apmācībā, ir kādas iestrādes. Bet kamēr nav iespējas, tikmēr palīdzam, ar ko varam. Es šurp nāku ar meitām, palīdzam šķirot mantas," stāsta Inola.

Ik dienu palīdzēt labdarības organizācijai "Pestīšanas armija" ierodas arī Inolas meita Zlata. Viņa saka, ka lielākā ģimenes daļa palikusi Ukrainā zem lodēm.

"Es Ukrainā strādāju par dizaineri. Šeit pagaidām nestrādāju, vienkārši cenšos palīdzēt brīvprātīgo centrā, lai sniegtu vismaz kādu labumu, darot kaut ko noderīgu - palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas, kuri izbraukuši, apjukuši un nesaprot, kā viņiem dzīvot, kā adaptēties jaunajos apstākļos," skaidro Zlata.

Palīdzēt tautiešiem vēlas arī Aleksandra, kas Latvijā ieradusies no Vinnicas Ukrainas centrālajā daļā.

"Kad atbraucām, mums nebija daudz mantu līdzi. Mums nebija ne iespēju, ne arī laika, lai daudz ko paņemtu līdzi. Paldies šādam centram. Mēs te arī nedaudz piepalīdzam. Paši cenšamies arī iekārtoties," saka Aleksandra.

Redzot, ka ar lielo ziedojumu apjomu paši vairs netiek galā, sākotnēji palīdzību ukraiņiem lūgusi Sandra. Tagad vairs nav jālūdz. Palīgi piesakās paši.

"Ukraiņi, kas nāca pēc palīdzības, šīs sievietes, kas jau ir no Ukrainas, viņas sagaidīja viņus. Tad skan ukraiņu valoda, varēja apmainīties ar informāciju," stāsta vecākā seržante labdarības organizācijā “Pestīšanas armija” Sandra Zilbereizena.

Līdzīgi novērojumi veidojas arī citām labdarības organizācijām.

"Viņi atnāk uz šejieni, viņi redz, kas šeit notiek, un viņi arī paši piesakās palīdzēt. Tā kā atsaucība no viņu puses ir diezgan liela," uzsver biedrības “Tavi draugi” pārstāvis Ulvis Noviks.

Labdarbības organizācijās norāda, ka ukraiņu kopiena ir ļoti saliedēta. Cilvēki dalās ar informāciju un palīdz viens otram. 

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.