Ugunsnelaimes postījušas arī Latvijas kultūras pērles. Mantojuma sargi vaino arī būvniekus

Ugunsnelaime Parīzes Dievmātes katedrālē ir traģisks notikums pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā. Tas, ka tik daudz ugunsnelaimes notiek būvdarbu laikā, liek secināt, ka būvniecība kā industrija nespēj garantēt būvniecības procesa drošību un kvalitāti, norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Dambis norāda, ka ugunsnelaime Parīzē skarbi pierāda, cik kultūras mantojums ir trausls. Viena no pasaules izcilākajām kultūras vērtībām – ikona un mantojuma vērtības simbols, kas Parīzes iedzīvotājiem un miljoniem tūristu ir iedvesusi vērtību stabilitāti, vienā mirklī ir zaudējusi ļoti būtisku oriģinālās substances daļu.

Pat pie viskvalitatīvākās un rūpīgākās retaurācijas iespējami labākais rezultāts nevarēšot atsvērt viena no pasaules arhitektūras vērtību spēcīgākā simbola un Parīzes izcilākā kultūras šedevra, oriģinālās daļas un visas katedrāles izteikti augstās autentiskuma pakāpes zaudējumu.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē norāda uz Latvijā notikušajām ugunsnelaimēm kultūras vērtību objektos: Cesvaines pils, Oskara Kalpaka muzejs “Airītēs”, Rīgas pils, Carnikavas luterāņu baznīca, Piņķu luterāņu baznīca un vairāki citi kultūrai nozīmīgi objekti.

“Tas varēja nenotikt, ja nebūtu konkrētu apstākļu sakritības, bet būtu vissvarīgākais – lielāka uzmanība, atbildīga un profesionāla rīcība,” norādīts Dambja paziņojumā.

Tas, ka tik daudz ugunsnelaimju notiek būvdarbu laikā, liekot secināt – viena no industrijām, kura tik daudz pelna un visvairāk diktē telpiskās vides attīstību, nespēj garantēt visa būvniecības procesa nepieciešamo drošību un kvalitāti.

Viņš norāda, ka šādos gadījumos būvdarbu laikā rodas iespēja viegli piekļūt objektu tām vietām, kas ikdienā ir slēgtas, savukārt uzraudzība visvājākā. Parasti mūsdienu moderno tehnoloģiju iespējas un apkalpojošo personālu uzmanība tiek pievērsta drošības panākšanai objekta publiskajā daļā, savukārt slēgtajām zonām noteikts tikai piekļūšanas liegums, paļaujoties uz signalizēšanas un dzēšanas sistēmām. Būvdarbu laikā, izmantojot sastatnes un speciālu pacelšanas tehniku, piekļūšanas iespējas paplašinās arī tur, kur ir bijusi panākta šķietami liela drošība.

Arī izpildāmo darbu raksturs rada papildu draudus, kuros vienmēr būvnieki apgalvos, ka ir pietiekami kompetenti un atbildīgi. “Taču apstākļi ir mainījušies un būvniekiem bieži pašpārliecinātībā tikai liekas, ka viņi pilnībā pārvalda situāciju,”  norāda Dambis.

Turklāt pēc ugunsnelaimēm izmeklēšana virzoties gausi un ticami patiesie iemesli ne vienmēr tiekot noskaidroti.

KONTEKSTS:

Pirmdienas, 15. aprīļa, vakarā ugunsgrēks daļēji izpostīja slaveno Parīzes Dievmātes katedrāli – sadegusi lielākā daļa baznīcas jumta, kā arī viens no torņiem. Tomēr lielāko baznīcas daļu ugunsdzēsējiem ir izdevies izglābt no bojāejas. Par ugunsgrēka iemesliem ir uzsākta izmeklēšana. Visticamāk, tie varētu būt saistīti ar baznīcas atjaunošanas darbiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti