Grambas, slīkšņas, grūti izbraucami zemes un meža ceļi. Ekspedīcija virzās maksimāli tuvu robežai, cenšoties izbraukt visu Latvijas kontūru. Vīri apņēmās nedēļas laikā nobraukt vairāk nekā 2000 kilometru.
Ekspedīcijas dalībnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preiļu daļas vada komandieris Rolands Slūka stāsta, ka viņa pienākums ir sekot līdzi navigatoram, kartei, lai brauktu pa pareizo ceļu; tiesa, kartē brīžiem ceļu nav, “bet navigators mūs ved pa tiem ceļiem, ir tā, ka aizbrauc, piebrauc un tur ceļa nav, tad griežamies apkārt un meklējam apbraucamos ceļus”.
Ceļā viņi ir jau sesto dienu. Vīri atzīst, ka jūtams nogurums. Katru dienu mašīnā pavadītas 10 - 12 stundas, dienā nobraucot vidēji 300 kilometrus.
Aiz muguras Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas pierobeža. Ekspedīcijas dalībnieki apmeklējuši visus četrus valsts galējos ģeogrāfiskos punktus. Apkārt mazapdzīvotas vietas, kur visbiežāk satiktie bija robežsargi.
“Reizēm sirreāla sajūta, pamestas mājas, bet tajā pašā laikā tas mijas ar spēcīgiem zemniekiem, kas tur nopietni strādā. Bet kas bija visas robežas garumā, ko mēs redzējām, - ka ļoti intensīvi tiek attīrītas lauksaimniecības zemes no krūmiem,” ar iespaidiem dalās ekspedīcijas vadītājs, Ugunsdrošības koledžas direktora vietnieks Mareks Silovs.
Arī UAZ automašīnas sākušas sagurt. Atgadījusies nopietnākā ķibele - nācās meklēt autoservisu, lai nomainītu salauzto amortizatoru. Ceļā mašīnas labojuši pašu spēkiem vai palīdzīgu roku snieguši kolēģi no tuvākajiem VUGD posteņiem.
Simt gadi valstij tas maz. Nav obligāti vajadzīgi lieli un skaļi pasākumi. Katrs var izdarīt ko tādu, kas būtu sveiciens gan valstij, gan dāvana pašiem - saka ekspedīcijas dalībnieki.
“Latvija ir ļoti skaista zeme. Es pat ieteiktu visiem kaut vai daļu apbraukt, paskatīties. [..] Mēs te bieži domājam, ka jābrauc kaut kur ārzemes skatīties. Bet mēs savu zemi līdz galam neesam izskatījuši,” nosaka Silovs.
Ceturtdien, 3.maijā, ekspedīcija sasniedza Liepāju – pēdējo pieturvietu pirms piektdienas finiša Rīgā.
