VUGD Siguldas daļas ugunsdzēsējs Uldis Millers izrāda savu darba vietu: “Griestos ir caurums. Kad līst lietus, tad pil.”
Garāžā ir tik šaurs, ka jādomā, kā iekāpt mašīnās. Kad nopirka jaunās, lielās automašīnas, tās nevarēja dabūt zem jumta – garāžas griesti bija par zemu. Nācās pazemināt grīdu. “Paši izrakām, paši izbetonējām. Vārtus jaunus mums ielika. Ja ir materiāli, paši izdarām. Ja nav, tad neko,” stāsta Uldis.
Viņš rāda arī katlu māju: “Mums atved briketes, paši kurinām. Augšā ir tornis, kur žāvēt šļūtenes, bet kā telpu nevar izmantot. Nebija citur, kur katlu nolikt.” Tā kā tornis kļuvis bīstams, vasarā šļūtenes izkar uz sētas, bet ziemā - žāvē garāžā.
Par trenažieru zāli Uldis sauc garāžas stūrī saliktos pašu darinātos vingrošanas rīkus: “Katru vakaru pēc plāna ir fiziskās nodarbības. Nākam un vingrojam.”
Siguldas depo strādā 40 glābēji: 8 vai 9 cilvēki maiņā. Vienīgās telpas, kurās pērn par valsts līdzekļiem veikts kosmētiskais remonts, ir virtuve un daļas komandiera kabinets.
Siguldas ugunsdzēsēji ar skaudību skatās uz kolēģiem Cēsīs, kur pirms trim gadiem uzcēla pilnīgi jaunu depo. Siguldas postenis ir viens no 80 depo, kam nepieciešams kapitālais remonts vai arī ēka ir tik sliktā stāvoklī, ka jānojauc un jābūvē no jauna.
Iekšlietu ministrija ziņojumā valdībai norādījusi - nākamgad būtu jāsāk būvēt un atjaunot 17 depo par kopumā 33 miljoniem eiro, 2019.gadā – 31 depo par 25 miljoniem. Valsts budžetā tādas naudas nav.
Tāpēc ierosināts piesaistīt privāto kapitālu. Nepieciešamais valsts finansējums depo celtniecībai samazinātos apmēram uz pusi.
“Mēs kā publiskais pakalpojumu sniedzējs, bet mums tos apstākļus rada privātā persona. Vai tā ir banka vai uzņēmējs, kas uzņemas uzbūvēt ēku. Tā galvenā doma – atnāk trešā persona un sagatavo infrastruktūru pilnībā un vai daļēji, un mēs esam gatavi lietot, pēc tam maksājot kaut kādu īri,” stāsta VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Izmantojot tā saukto publiskās un privātās partnerības modeli, tuvākajos gados varētu uzcelt 15 jaunus depo, tostarp arī Siguldā.
