Rēzeknes ielās uzrunātie iedzīvotāji lielākoties atbild, ka dūmu detektors viņu mājās ir un ka tā jūtas drošāk.
“Vispār ir nepieciešams, jā, drošībai. Draudzenei arī ir, pārējiem nezinu, neesmu jautājusi.”
“Jūtamies droši, jo ir dūmu detektors. Gadījumā, ja kaut kas negaidīts notiek, kaut kā piedūmojuma gadījumā, ne tikai mēs sevi varam pasargāt, bet arī kaimiņus.”
Lai gan mazāk, bet bija arī tādi, kuri godīgi atzina, ka detektora nav.
“Nē, nav. Pagaidām nav iespējas. Neesmu aizdomājusies. Ja nebūtu mājās neviena tad, jā, Bet mājās visu laiku kāds ir.”
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija, šī gada pirmajos deviņos mēnešos no vairāk nekā 1400 ugunsgrēkiem, kas izcēlušies tieši mājokļos, 400 gadījumos konstatēts, ka dūmu detektori nebija izvietoti. To, ka obligāto prasību ne visi ievēro, atzīst arī VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs.
“Izbraucot uz izsaukumiem, amatpersonas konstatē, ka ne katrā dzīvoklī vai mājā ir uzstādīts dūmu detektors. Varam teikt, ka cilvēki nav atbildīgi un nerūpējas par savu drošību. Cilvēki atbild, ka tas diez vai palīdzēs, es nemāku un nezinu, kā ar to rīkoties. Bet pie katra detektora ir lietošanas instrukcija, bet cilvēki pat neiedziļinās un neizlasa lietošanas instrukciju, bet izdara tādus secinājumus, ka tas dūmu detektors var nepalīdzēt. Bet ir arī cilvēki, kas to nopietni uztver, uzreiz aiziet un nopērk, un, ja radīsies sadūmojums, tad dūmu detektors nostrādās,” stāsta Karpovs.
Šogad aptuveni 300 ugunsgrēku tika pamanīti, pateicoties tieši dūmu detektoriem.
Piemēram, šā gada aprīlī ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Balvos, kur mājoklī uz plīts bija piededzis ēdiens un nostrādāja dūmu detektors. Kaimiņi, dzirdot dūmu detektora skaņu un sajūtot dūmus, izsauca palīdzību. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, ugunsgrēks bija jau novērsts, jo mājas iedzīvotāji dzīvokļa saimnieci bija pamodinājuši un ugunsgrēku likvidējuši.
“Tieši šajā situācijā dūmu detektors palīdz konstatēt aizdegšanos vai sadūmojumu,” norāda ugunsdzēsējs.
Šogad ugunsgrēkos ir gājuši bojā jau 69 cilvēki. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nākamgad plāno palielināt ugunsdrošības pārbaužu skaitu mājokļos.
“Doma tāda, ka, paskatoties statistikas datus, mēs redzam, ka vislielākais skaits cilvēku, kuri iet bojā, tas ir dzīvojamā sektorā. Tāpēc ir ieplānots palielināt pārbaužu skaitu tieši dzīvojamā sektorā. Pagaidām spriežam, kā to visu organizēt. Skatoties uz situāciju ar Covid-19, pagaidām grūti kaut ko pateikt, kā tas viss notiks,” piebilst Karpovs.
Konstatējot ugunsdrošības prasību neievērošanu, tiek dots laiks, lai to novērstu. Taču var tikt piemērots arī naudas sods: fiziskajai personai no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
