Pēc viņa sacītā, gābējiem dažreiz ir nepieciešama pusstunda vai stunda, lai nokļūtu negadījuma vietā kaut kur reģionos. Latvijā ir tikai 29 brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas.
Savukārt VUGD vadītāja vietnieks Kristaps Eklons uzsvēra, ka brīvprātīgajām brigādēm ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums, kā arī nav skaidrības, kā ir jāregulē šādu komandu darbību.
"Brīvprātīgo kustība nevar izveidoties tukšā vietā. Ja cilvēks izrāda interesi un ir gatavs kaut ko tādu darīt, viņam ir vajadzīga mašīna, ir vajadzīgs depo, kur tas viss tiek izvietots. Līdz ar to tas nav iespējams bez pašvaldības vai valsts finansējuma," teica Eklons.
Pēc viņa teiktā, pašreiz normatīvajos aktos ir noteikts, ka pašvaldības drīkst paredzēt finansējumu šādām lietām, bet nav noteikts, ka pašvaldībām tas būtu jādara. VUGD ir rosinājis mainīt normatīvos aktus, taču līdz šim nav saņemts atbalsts. "Finanšu ietekme ir gana liela, un ļoti daudzas pašvaldības to nevar atļauties," teica VUGD pārstāvis.
