Ugunsdzēsēju glābēju depo Dagdā ir to kritisko ēku sarakstā, kurām nevar līdzēt atjaunošanas darbi, bet nepieciešams infrastruktūru būvēt no jauna. Ēka, kurā atrodas depo, pavisam citām vajadzībām celta pirms 70 gadiem, taču laika gaitā tā pielāgota ugunsdzēsēju vajadzībām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes Dagdas posteņa komandieris Arvīds Žvirblis stāsta vairāk par pašreizējās ēkas trūkumiem.
“Tā ir gan fiziski, gan morāli novecojusi un neatbilst nekādiem standartiem. Kāpņu telpas nesošās konstrukcijas ir satrunējušas, ārsienās daudzās vietās ir nokritis apmetums, sienās daudz plaisu, arī bojāts šīfera jumts.
Telpas mums postenī tiek apsildītas ar apaļajām malkas krāsnīm, ko kurina paši ugunsdzēsēji, un sanāk tā, ka, izbraucot uz notikumu, malkas krāsnis paliek nepieskatītas, savukārt, atrodoties ilgstoši izsaukumos, telpas netiek apkurinātas un atbraucot tajās ir auksti.”
Arī garāžas ir pārāk šauras. Un tas ir gan neērti, gan kavē ātru izbraukšanu no posteņa, lai steigtos uz izsaukumiem.
“Izbraucot uz notikumu, nevar iesēsties mašīnā jau garāžā, bet tikai pēc izbraukšanas no garāžas. Tas aizņem laiku, bet mums katra sekunde ir ļoti svarīga.”
Dagdas postenī strādā 14 ugunsdzēsēju. Ir divas autocisternas, viena no tām kā rezerves, kas ir padomju laikā ražotā GAZ-66. Pirms pāris gadiem, saņemot jauno autocisternu, bija nepieciešams palielināt garāžas vārtu aili, jo jaunā tehnika bija augstāka.
Patlaban Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apsaimniekošanā ir 91 depo. Ir apsekoti visi īpašumi un teju puse no tiem ir kritiskā stāvoklī, daļa ēku pielāgota no dzīvojamām mājām, autoservisiem.
"Būsim godīgi, visi tie vecākie depo ir tādā stāvoklī, ka viņiem var līdzēt tikai buldozers," secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Viņš norāda, ka, veidojot jaunus depo, ir plānots, ka tie kalpos ne tikai ugunsdzēsējiem, piemēram, Dagdā, veidojot jaunu depo, ir plānots, ka šajā ēkā atradīsies arī policijas iecirknis.
“Mēs jau arī skatāmies un mainām domāšanu, ka tie vairāk būtu kā jauni katastrofpārvaldības centri, bet šie ir mazāki, tomēr tur arī būtu citi operatīvie dienesti; tādi kā Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, varbūt kolēģi no robežsardzes un citiem, ja tā var teikt, “zilo uguņu” dienestiem vai operatīvajiem dienestiem.”
Pēc šo nelielāku astoņu ēku būvniecības ir plānots būvēt jau lielākus centrus.
“Nākošais liels posms, ko mēs stipri ceram, skatāmies Atveseļošanās un noturības mehānisma fondā, kur mēs gribam uzbūvēt astoņus, plus divus rezerves, jau lielākus tādus kā reģionālos vai novada katastrofu pārvaldības centrus.
Atlikušajiem mēs skatāmies privātās un publiskās partnerības virzienā. Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros ir paredzēti depo Latgalē, piemēram, Daugavpilī, Līvānos.”
Lielāku centru būvniecību iecerēts pabeigt 2026. gadā. Kā uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Zitāns, vienlīdz svarīgi, atjaunojot ēku infrastruktūru, būs nodrošināt ugunsdzēsējiem glābējiem arī jaunu tehniku.
