Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas vada komandieris Raimonds Tukišs izrāda koledžas depo. Ikdienā viņš praktiski apmāca kadetus.
"Mums ir divi pamata automobiļi, tie, kas izbrauc uz notikumiem. Pa kreisi no manis ir pirmā autocisterna. Šobrīd tā ir kaujas gatavībā, un, ja ir izsaukums, tad kadeti dodas uz reālu notikumu, kur arī parāda savas praktiskās zināšanas. Mūsu pavadībā viņi tiek kontrolēti," stāsta Tukišs. Iepriekš praksē devās gan pirmā, gan otrā kursa kadeti, bet pašlaik – tikai pirmā kursa.
Ik gadu pirmajā kursā vēlas mācīties krietni vairāk, nekā tiek uzņemti. Piemēram, 2019. gadā dokumentus iesniedza 62 cilvēki, taču uzņēma vien 27. Pērn pieteicās 45, bet mācības sāka 27. Lai iestātos koledžā, nereti šķēršļus rada tieši fiziskā sagatavotība.
"Tad, kad atnāk kadeti, es viņiem jautāju: "Kā jums ar fizisko [sagatavotību]?" Viņi atbild, ka ir normāli. Tad es saku, ka te ir aprīkojums. Lūdzu, kā pārbaudījums – šīs ir hidrauliskās šķēres. Tās ir uz akumulatora, svars – aptuveni 18 kilogrami. Es saku, lūk, tev ir uzdevums: paņem šo paturi rokās. Un tad sanāk tā, ka es saku – jums būs jāpasporto," stāsta Tukišs.
Viņš sacīja, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas normatīvi tika nedaudz pazemināti, jo kadeti prasības nespēja izpildīt.
"Varu pateikt to, ka, ja tu dari, ja tu kusties, pievelcies, skrien – šie normatīvi nav grūti," norāda Tukišs.
Atbildot uz jautājumu, vai arī sievietes mācās par glābējiem, Tukišs saka: "Protams, jā. Viņām ir tādas pašas iespējas strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā."
Kristīne Daņiļenko ir VUGD Rīgas reģiona pārvaldes vecākā inspektore. Viņas tēvs ir ugunsdzēsējs, tāpēc arī Kristīne nolēma mācīties Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā.
"Studijas, pirmkārt, izvēlas dzīvē aktīvas un sportiskas meitenes. Tas nav noslēpums. Viņas iestājas un visus trīs gadus studiju līmenī ir ugunsdzēsējs glābējs, tāpat kā vīrieši. Ir arī praktisko nodarbību daudz. Ir daudz izsaukumu uz glābšanas darbiem, un darboties plecu plecā ar vīriešiem ir ļoti interesanti. Kad mēs studējām, bijām divas, vēl kursu iepriekš bija tikai viena, bet, ja tagad ieskatāmies aiz koledžas durvīm, tad mēs redzam kādas sešas, septiņas meitenes," stāsta Daņiļenko.
Šogad koledžu absolvēja 22 studenti, taču gadu iepriekš vien 14. Komandieris Tukišs stāsta, ka parasti studijas pabeidz aptuveni puse kadetu:
"Vienā brīdī viņi saprot, ka tas nav viņu, un grib doties kur citur. Jo agrāk šis cilvēks pieņems lēmumu, jo būs vieglāk gan viņam, gan arī pārējiem. Ir cilvēki, kuri atliek, un pēc tam tik un tā pieņem lēmumu [aiziet]. Ir arī tie, kas pabeidz koledžu, un jālasa arī līguma punkts – pabeidzot iestādi, tev ir atbildība, tev ir jāpaliek vēl dienestā."
Ja kadeti izlemj dienestā nepalikt, tad jāmaksā nauda, ko valsts ieguldījusi studijās.
Kadeti Latvijas Radio pastāstīja, ka izvēlējušies studēt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, lai palīdzētu cilvēkiem, kā arī dzīvniekiem. Koledžā esot laba stipendija, kā arī pēc beigšanas ir garantēts darbs.
