Kūdras ieguves vietās jebkura dzirkstele var radīt lielu ugunsgrēku. Tādēļ valsts noteikusi ugunsdrošības prasības kūdras ieguvei. Taču, vai tās tiek ievērotas, ugunsdzēsēji pārbauda reti.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka kūdras ieguves purvos tehnikas dzinējiem jābūt aprīkotiem ar dzirksteļu slāpētājiem. Teritorijā jābūt motorsūkņiem ar 200 metru garām šļūtenēm, kā arī ūdens tvertnēm. Tāpat noteikumi regulē, cik lielas drīkst būt kūdras grēdas un cik tuvu tās viena otrai var atrasties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) prasību ievērošanu katrā kūdras ieguves vietā pārbauda ne retāk kā reizi piecos gados.
Dienests kopš pagājušās piektdienas gan arhīvā nespēj atrast informāciju, kad pēdējo reizi apsekots uzņēmuma “Pindstrup” kūdras purvs Valdgales pagastā, kur sākās plašais ugunsgrēks.
“Šobrīd pēc manā rīcībā esošās informācijas ugunsdrošības pārbaudes konkrētajā objektā iepriekšējā gadā nav veiktas. Dienesta atbildīgās amatpersonas noskaidro informāciju un pēc attiecīgās informācijas iegūšanas būs papildu informācija,” norāda dienesta Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšniece Gunita Sudāre.
Uzņēmums “Pindstrup” Latvijas Televīzijai apgalvo, ka ugunsdrošības prasības tika ievērotas, taču, vai ugunsdzēsēji bijuši to pārbaudīt, atbildes nav.
Dienestā atzīst – ugunsdrošības pārbaudes kūdras purvos nav starp dienesta prioritātēm. Svarīgāk ir pārbaudīt drošību publiskajās ēkās. Tomēr lielais ugunsgrēks liks pievērst uzmanību arī purviem.
“Es domāju, ka šis vērienīgais ugunsgrēks ir viens no tiem iemesliem, kad mēs varētu organizēt neplānotās ugunsdrošības pārbaudes arī Latvijas mērogā - organizēt tās masveidīgāk,” norāda Sudāre.
Nelieli ugunsgrēki kūdras purvos izceļas regulāri, tāpēc īpaši svarīga ir pašu uzņēmumu dzēšanas tehnika un prasmes to lietot.
SIA “Olaines kūdra” valdes priekšsēdētājs Gunārs Cankalis stāsta, ka uzņēmums katru gadu praktiskās nodarbībās apmāca darbiniekus uguns dzēšanā. Šogad piecas reizes prasmes nācies arī pielietot. Ugunsgrēkus visbiežāk izraisot cilvēki no malas, nevis darbinieki vai tehnika.
“Cilvēkiem patīk pa šiem purviem ekstremālos apstākļos braukāt ar motocikliem, kvadricikliem. Es nesaku, ka viņi speciāli mēģina aizdedzināt purvu, bet viņi nepadomā, ka pēc viņu aizbraukšanas ugunsgrēks nesākas uzreiz,” saka Cankalis. “Viņš sākas pēc kādas pusstundas, stundas. Sakarsuši izpūtēji, sakrājas putekļi un pēc tam aizdegas purvs. Rudenī, protams, – kad sākas sēņotāji un ogotāji, tur arī ne jau aiz tīša prāta, bet nepadomājot tiek nomests cigarešu gals,” pauž SIA “Olaines kūdra” valdes priekšsēdētājs.
Cankalis, kurš ir arī Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis, stāsta, ka augusta sākumā kopā ar ugunsdzēsējiem asociācija rīkos speciālu tikšanos, kurā ar biedriem pārrunās ugunsdrošību.
KONTEKSTS:
Diskusijas par ugunsdrošību purvos sākušās līdz ar vērienīgo ugunsnelaimi
Ziņas par ugunsgrēku Talsu pusē dienests saņēma otrdienas, 17.jūlija, vakarā. Dienu vēlāk no savām mājām bija evakuēti lielākā daļa netālā Stiklu ciemata iedzīvotāju, tostarp tur esošā bērnunama iemītnieki. Pirmdien valdība nolēma lūgt ārvalstu palīdzību ugunsgrēka dzēšanā.
Talsu novada Valdgales pagastā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izdevies noturēt ugunsgrēka liesmas iekšējā perimetrā. Taču vēl joprojām degšanas perimetra iekšienē ir vietas, kur liesmas izplatās. Ugunsdzēsējiem palīdz ne tikai citi operatīvie dienesti, bet arī iedzīvotāji un uzņēmēji, piemēram, ar traktoriem pievedot ūdeni dzēšanai. Ministru kabinets pirmdien, 23. jūlijā, apstiprināja starptautiskās palīdzības lūgšanu ugunsgrēka dzēšanai.
Pirmdienas pusdienlaikā uzņemtie satelītattēli liecina, ka Talsu novada Valdgales pagasta ugunsgrēkā izdegusi 1207 hektārus plaša teritorija, vēsta Eiropas Savienības Vides monitoringa programmas "Copernicus" informācija.
