ĪSUMĀ:
- Nedēļas nogalē Garkalnes mežā plosījās un strauji izplatījās uguns liesmas.
- Kopumā izdega vairāk nekā 21 hektārs meža, pamatā jaunaudzes.
- Ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms.
- Meža dienests: lielākoties mežu ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku rīcība.
- Mežs var aizdegties no nomesta izsmēķa vai sērkociņa.
- Arī pārvietošanās ar transportlīdzekli var radīt ugunsnelaimi.
- Lai laikus pamanītu ugunsgrēkus, mežus vēro no torņiem, bet pietrūkst sezonas darbinieku.
Karstā un sausā laika dēļ ugunsbīstamība mežos palielinās un situācija kļūst arvien kritiskāka. Mazākā dzirkstele spēj pārvērsties plašā ugunsnelaimē.
Garkalnes meža ugunsnelaime
Spilgts piemērs tam bija pirms pāris dienām notikušais meža ugunsgrēks Garkalnē, kas tika pamanīts piektdienas, 9. jūlija, pēcpusdienā, bet likvidēts vien svētdienas, 11. jūlija, vakarā. Uguns bija ļoti intensīva, jo gaisā lidoja pārogļojušies koku zari, kas nokrītot radīja jaunus ugunsgrēka perēkļus, ļaujot ugunij strauji virzīties uz priekšu.
“Šī uguns ātri virzījās uz priekšu. Un, tiekot jaunaudzē, tā vienā momentā no skrejuguns pārvērtās par vainaguguni un ļoti lielā ātrumā gāja uz priekšu. Bija reāls apdraudējums Garkalnes ciematam,” pastāstīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.
Kopumā izdega vairāk nekā 21 hektārs meža, pamatā jaunaudzes. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms.
Galvenais cēlonis – cilvēka rīcība
Meža dienesta pārstāvis pastāstīja, ka galvenokārt meža ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku rīcība. “Diemžēl statistika rāda, ka lielākajā daļā ugunsgrēku, kas izceļas, ir vainīgs cilvēks. Vai nu aiz neapdomības, nepadomājot par sekām, gadās arī aiz ļaunprātības. Tie paši nomestie izsmēķi…” norādīja Jaunķiķis.
Nomests izsmēķis vai sērkociņš var izraisīt meža aizdegšanos. Lai arī mežos kurināt ugunskurus tam paredzētās un īpaši iekārtotās vietās drīkst, meža dienests aicina izvērtēt nepieciešamību to darīt.
Tāpat pārvietošanās ar transportlīdzekli var radīt ugunsnelaimi. “Vasarās braucot ar motorizētiem transportlīdzekļiem – kvadracikliem, motocikliem – ārpus ceļiem, tātad pa mežu, pa kūdras laukiem, risks ir ļoti augsts, jo uz transportlīdzekļu kolektoriem sakrājas kūdras putekļi, veidojas oglītes, kuras nokrīt un ir ļoti labs sākums meža ugunsgrēkam,” skaidroja Jaunķiķis.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes dežurants Agris Šumanis uzsvēra, ka
viens no izplatītākajiem meža ugunsgrēku cēloņiem ir pārvietošanās transportlīdzekļos pa meža teritoriju.
“Braukšana ar transportlīdzekli pa mežu ir bīstama ar to, ka lielākajai daļai transportlīdzekļu ir katalizatoru sistēmas, kas ierīkotas atgāzu izplūdes sistēmās un ļoti uzkarst, lai varētu sadedzināt kaitīgos izmešus. Un, ja uz katalizatora virsmas nonāk, piemēram, sausas skujas, lapas vai varbūt zāle, tas var būt par iemeslu ugunsgrēka sākumam. Arī transportlīdzeklis tādā veidā var sadegt,” norādīja Šumanis.
Šobrīd arī ir aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem. Liegtas arī jebkuras citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Torņos vēro mežu
Kopumā visā valsts teritorijā ir izvietoti 180 Valsts meža dienesta ugunsnovērošanas torņi, kuros dežurants raugās kamerās, kas spēj sajust dūmus. Piemēram, par Garkalnes meža ugunsnelaimi ziņoja no viena šāda torņa.
Zigmunds Jaunķiķis pastāstīja – lai savlaicīgi identificētu meža ugunsgrēku, šobrīd torņu daudzums ir pietiekams. “Torņu tīkls mums ir pietiekošs. Problēmas mums ir atrast un piesaistīt sezonas darbiniekus – novērošanas torņa darbiniekus, jo diemžēl tas atalgojums, ko mēs varam piedāvāt, nav konkurētspējīgs. Un tas mums sagādā problēmas.”
Neskaitot neseno ugunsnelaimi Garkalnes mežā, kopumā šogad valstī fiksēti 290 meža ugunsgrēki. Kopējā uguns skartā platība ir vairāk nekā 250 hektāri, tajā skaitā nepilni 90 hektāri jaunaudzes.
Augstās ugunsbīstamības dēļ Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus izvērtēt nepieciešamību doties uz mežu.
