''Sausajā laikā kuļot kādreiz paskatāmies no malas, kā tas izskatās, tas viss ir lielā miglā. Kas ir šī migla? Tie ir putekļi,''
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš, stāstot par iemesliem, kas labības laukā var izraisīt aizdegšanos, uzsver, ka vispirms tie ir putekļi, kas rodas kulšanas darbu gaitā,
''un viņi nosēžas uz dažādām vietām. Tātad motors rūc, un ir vairākas lietas, kas uzkarst un apaug ar putekļiem. Viens no lielākajiem šo ugunsgrēku cēloņiem ir tas, ka šī svilšana notiek pašās iekārtās jeb agregātos - tie ir labības kombaini vai traktori, kas piepalīdz. Ja viņi netiek pienācīgi tehniski uzturēti vai arī izpūtēji nav īsti kārtībā, - tur ir ļoti dažādi [aizdegšanās] iemesli.''
''Ir dažādi [bijis] – ir, kur beidzās ar lielāku izbīli un pārdesmit vai vairāk hektāru rugāju degšanu, kur lielākoties tiekam galā. Ir, kad netiekam galā un kad ir cietusi tehnika, kombaini. Es zinu, ka zemnieki ir apgādājušies ar pietiekami labu tehniku, kas ir dārga. Uguns masā, kas iet pāri rugājiem, salmiem, ir pietiekoši augsta temperatūra, atbilstoši vējam ir pietiekoši ātra liesmu izplatīšanās, un tā jau ir bīstamība visapkārt, uguns ļoti ātri var aptvert šo tehniku, un beigās ir bēdīga situācija,'' klāsta Skrastiņš.
Bet kāds ir kontrolējošo dienestu viedoklis? Valsts darba inspekcijā atzīst, ka viņu dienesta kompetencē būtu gadījumi, ja cieš cilvēks, bet ne tehnika.
Savukārt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā uzsver paša saimnieka atbildību, jo tehniskās apskates ir jāiziet tikai tai traktortehnikai, kura pārvietojas pa ceļiem.
''Lielākoties viss ir atkarīgs no saimnieka godaprāta, jo mēs kā iestāde piedāvājam jebkurai traktortehnikai iziet tehnisko apskati, piereģistrēt, tā lai visi dokumenti būtu kārtībā. Problēma ir tāda, ka ne visi to dara, un kāda trešā daļa, varbūt mazāk, uz apskati neiet. Un tie, kas jau ir pieredzējuši vai tikuši pie zaudējumiem, ļoti labi saprot, ka ir jāapdrošina, bet, lai apdrošinātu, ir nepieciešami attiecīgi dokumenti par tehnisko apskati un reģistrāciju. Mēs piedāvājam, bet saimnieks to var nedarīt, it sevišķi, ja viņš nebrauc pāri ceļam, kamēr viņš brauc tikai apkārt savai mājai... Jā, tas ir saimnieka godaprāts,'' spriež aģentūras pārstāvis Jānis Mergins-Kutraitis.
Savukārt VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš vērtē, ka tehniskās apskates veikšana vien nav garantija pret aizdegšanos, jo ''tas, ka tev traktors ir tehniskā kārtībā, nenozīmē, ka pēc zināmiem kilometriem (..) nesāks pilēt degviela, pilēt eļļa ārā.''
Šobrīd, kad ir ļoti sauss un saulains laiks, putekļi un sausie labības rugāji paaugstina ugunsnedrošības pakāpi. Jāņem vērā arī iespējamība, ja ''graudi par daudz tiek savesti kaltēs, tiek sagāzti čupās, notiek iekšējā silšana un pašaizdegšanās, tāpat arī salmi, kas ir mitri sagrūsti tādos lielākos kalnos, viņi arī var sākt silt un pašaizdegties.''
Kā uzsver Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, veicot saimnieciskos darbus - arī vācot labību -, ļoti būtiski ir ievērot drošības noteikumus elektrolīniju tuvumā.
