Ārpus Rīgas

''Stara'' žurnāliste Inese Elsiņa par Madonas iedzīvotāju cīņu pret jaunu azartspēļu vietu

Ārpus Rīgas

Pēc sienas sabrukšanas Daugavpils palikusi bez šautuves

Starptautiskās ūdenslīdēju sacensībās Liepājā glābēji dalās pieredzē un prasmēs

Ūdenslīdēju sacensībās Liepājā Latvijas glābēji mācās no Baltkrievijas kolēģiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Liepājā Beberliņu ūdenskrātuvē turpinās glābēju ūdenslīdēju starptautiskās sacensības, kas norisinās divas dienas. Sacensībās, kas notiek jau trešo reizi, piedalās ūdenslīdēju speciālās vienības no Baltkrievijas, Lietuvas, kā arī ūdenslīdēji glābēji no Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienībām. Latvijas glābējiem un ūdenslīdējiem tā ir iespēja iegūt papildu pieredzi, redzot kā strādā kaimiņvalstu kolēģi.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas vada komandieris Lauris Bullis ir viens no glābējiem, kurš apguvis ūdenslīdēja profesiju. Dienestā viņš jau ir 11 gadus. Līdz šim pieredzētas dažādas situācijas zem ūdens, taču šajā karstajā vasarā nākas izturēt papildu psiholoģisku slodzi, jo zem ūdens jāatrod jau noslīkuši cilvēki.

„Vasara ir karsta – jāstrādā gan kā glābējiem, gan kā ūdenslīdējiem. Mums ir aktīva sezona. Tas viss karstuma dēļ. Mūs izsauc tikai tad, kad cilvēks jau ir miris. Cilvēki krastā sakarst, lecot ūdeni, ir šoks, mainās aukstais ūdens - kādam neiztur sirds, citam sarauj krampji, un cilvēks netiek ārā. Situācijas ir dažādas. Ir gadījumi, kad noslīcis bērns un krastā ir vecāki, ar to visu ir jāstrādā," stāsta Lauris Bullis.

Glābēju un ūdenslīdēju sacensības ir viena no iespējām, kā uzlabot savas prasmes un iemaņas, gan glābjot cilvēkus uz ūdens, gan veicot meklēšanas darbus zem ūdens.

Tāpēc arī aizsākta šāda starptautiska mēroga sadarbība. VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Romāns Andrijauskas uzsver, ka Latvijas glābējiem un ūdenslīdējiem ir ko mācīties no saviem Baltkrievijas kolēģiem, kuri ir galvastiesu pārāki un pagājušā gadā plūca uzvaras laurus. Baltkrievijā darbojas ārkārtējo situāciju vienības ūdenslīdēji, savukārt Latvijā VUGD ūdenslīdēji strādā arī kā ugunsdzēsēji-glābēji.

„Pirmie bija baltkrievi, kuri uzaicināja Kurzemes amatpersonas pie sevis. Sākumā bija doma kā sacensību dalībniekus, bet tad sapratām, ka mūsu līmenis ir zemāks, nekā domājām. Pirms pieciem gadiem sacensībās bijām kā novērotāji.

Sapratām, ka arī mums jāsasniedz tāds pats līmenis kā Baltkrievijas ārkārtējo situāciju vienības ūdenslīdējiem,” saka Andrijauskas.

Arī šajās sacensībās var vērot, kā Latvijas glābēji seko līdz kaimiņvalstu kolēģiem, kā tiek vilkta laiva ar trosēm un izmantoti citi paņēmieni cilvēku glābšanai.

Baltkrievijas pārstāvis pulkvedis Igors Ļeoņidovičs Zarembo, kurš saņēma īpašu atzinību jau sacensību sākumā, atklāj, ka līdzīgas sacensības viņu valstī notiek vairāk nekā desmit gadus: „Mums Baltkrievijā nav jūras, Latvijas kolēģi mums piedāvāja iegremdēties jūras apstākļos. Tā sākās abpusēja sadarbība, un tagad jau sacensības notiek abās valstīs. Mums tiešām ir liela pieredze, līdz ar to šajā sacensībās ir daudzi mūsu izstrādāti uzdevumi, kas ūdenslīdējiem jāizpilda ūdenī.”

Liepājas iedzīvotāji un viesi var apmeklēt sacensības un vērot tās klātienē. Sacensību otrajā dienā ūdenslīdēji vairāk strādās zem ūdens un izpildīs dažādus uzdevumus. Dažus no tiem atklāj Lauris Bullis: „Piemēram, zem ūdens ir lāde ar dažādām slēdzenēm, kas jāatslēdz ar pareizajām atslēgām. Tad zem ūdens ir jāskrūvē automašīnas bremžu disks un jāpilda citi uzdevumi.”

Kaut arī notiek sacensības, ūdenslīdēji modri vēro notiekošo Beberliņu ūdenstilpnē. Arī tagad vienubrīd šķiet, ka bērnam radušās grūtības peldēt, tāpēc ūdenslīdēji nekavējoties metas ūdenī, taču šajā reizē peldētājs izrādījās izturīgāks, nekā sākotnēji šķita no krasta.

VUGD informācija liecina, ka šogad no Latvijas ūdenstilpnēm izcelti 78 noslīkušie.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti