Laika ziņu veidotājs Toms Bricis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” stāstīja, ka pie Pļaviņām ūdens līmenis var vēl celties.
Savukārt Jēkabpilī pirmā plūdu robeža pārsniegta, bet situācija pilsētai nav bīstama, applūduši daži mazdārziņi, pilsētai lielas briesmas nedraud. Bet Ogrē nav nekādu plūdu draudu, jo ūdens atrada ceļu zem ledus sastrēguma un tiek tālāk.
Arī Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologs Andrejs Zubaničs raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka ūdens līmenis turpina paaugstināties un situāciju prognozēt ir grūti.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha savukārt aicināja iedzīvotājus gadījumā, ja saņemts aicinājums evakuēties, atsaukties un atstāt plūdu riska teritorijas.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde raidījumā pastāstīja, ka Pļaviņu iedzīvotāji ir satraukti, jo ledus nāk no Jēkabpils pusē un pie Pļaviņām sastrēdzis, ūdens līmenis strauji pacēlies - kopš ceturtdienas pēcpusdienas vairāk nekā par 3 metriem.
Pašvaldība arī nopietni apsver iespēju aicināt palīgā Zemessardzi, jo ledus Bebrulejas līkumā jāizkustina. Arī ugunsdzēsēji un glābēji, un ceļu policisti ir gatavi reaģēt.
“Līdz tai kritiskajai atzīmei ir gana maz vairs atlicis. Jau ir applūdis viens ceļš pie Aiviekstes tilta. Tie ledi ir apstājušies un diemžēl uz priekšu neiet. Tas Bebrulejas līkums, tiklīdz viņš tiks pārrauts, tā viss normalizēsies, bet pašlaik sablīvējums diemžēl izveidojies un upē līmenis ir pacēlies,” stāstīja Žilde.
Viņa stāstīja, ka cilvēkiem riska zonā jau izsniegti brīdinājumi ar informāciju, kā rīkoties un pie kā vērsties plūdu gadījumā. Plūdu gadījumā policijas auto ar sirēnām modinās cilvēkus, lai viņi evakuētos.
Tikmēr daudzi garāmbraucēji un tūristi vēro iespaidīgos ledus sastrēguma skatus.
Žilde arī atzina, ka Pļaviņas ir “plūdu galvaspilsēta”, un jau tagad vērojams tūristu pieplūdums, cilvēkiem ir interesanta vērot ledus sastrēgumus, īpaši, kad ledus sāk kustēties.
Piektdien, 10.martā notikušajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar AS “Latvenergo” rīkotajā starpinstitūciju koordinācijas sanāksmē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna norādīja, ka šogad pali Latvijā ir mēnesi agrāk nekā iepriekšējos gados un jau šobrīd Daugavas upes baseinā, izveidojoties ledus sablīvējumiem, ūdens līmenis paaugstinās un palienas applūst.
Vīksna informēja, ka, šogad, visticamāk, nav sagaidāma plašu apdzīvojamo teritoriju applūšana.
“Pašlaik jau lielākajā daļā Latvijas teritorijas ledus ir izgājis, izņemot Daugavas baseinu, un pašlaik, šodien aktuālākā problēma arī ir Daugavas baseins, konkrēti Pļaviņas, Jēkabpils, jo pagājušajā naktī beidzot sakustējās tā pamatīgi ledus, un Pļaviņās ūdens līmenis ir ievērojami kāpis tieši dažu pēdējo stundu laikā. Pašlaik ir sasniedzis otrās pakāpes brīdinājuma līmeni. Pārējās teritorijās Daugavas baseinā situācija ir mierīgāka,” stāstīja Vīksne.
Glābēji aicina novērst riskus, nevis cīnīties ar sekām
Situācijas stabilizēšanā gatavi iesaistīties ne vien glābēji un pašvaldību operatīvie dienesti, bet arī citas hidroelektrostacijas. Akciju sabiedrības „Latvenergo” ražošanas direktors un valdes loceklis Māris Kuņickis stāstīja, ka “Latvenergo” rēķinās ar situāciju, “kopumā visas trīs hidroelektrostacijas tehniski ir gatavas palu pārvadīšanai, vajadzības gadījumā mēs arī būsim spējīgi pacelt aizvaru, bet prognoze rāda, ka šie aizvari nebūs jāceļ, jo palu ūdeņi nebūs tik augsti”.
Iepriekš Salas novada domes vadītāja Irēna Sproģe intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra - atsevišķas vietas un mājas novadā applūst katru pavasari Pļaviņu HES dēļ, bet “Latvenergo” nerīkojoties.
Kuņickis gan pauda, ka nav pierādījumu, ka Pļaviņu HES, pazeminot vai paaugstinot ūdeni, var ietekmēt kaut ko, kas ir augstāk virs Pļaviņām. Katru pavasari Pļaviņu HES ūdenskrātuve tiekot sagatavota palu ūdens uzņemšanai - līmenis ūdenskrātuvē tiek pazemināts par 1 -2 metriem.
Diemžēl līdz šim Latvijā vairāk strādāts pie seku likvidēšanas, ne plūdu risku savlaicīgas novēršanas, norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Viņš pauda, ka nākotnē, pašvaldībām sadarbojoties ar Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, plūdu riski jāmodelē un pēc tam apdraudētākajām pašvaldībām jāizbūvē hidrotehniskās būves.
“Tika runāts par, teiksim, iespējamo nākotnē dažādu informācijas sistēmu attīstību, kuras varētu izmantot tīri plūdu modelēšanai, vai arī nākotnē domāt par dažādu hidrotehnisko būvju izbūvi, ņemot vērā šīs modelēšanas rezultātus. Kā pēdējais, protams, tika diskutēts arī par iespējamu dažādu sadarbību nākotnē, kā šos datus pakāpeniski nākotnē vēl iegūt papildu no pašvaldībām,” stāstīja Baltmanis.
Viņš tāpat norādīja, ka ne vienmēr pašvaldības var izbūvēt pilnvērtīgas hidrotehniskās būves, jo nesaņem visu zemes īpašnieku atļaujas, tādēļ rodas pārrāvumi. Baltmanis arī uzteic tās pašvaldības, kas atpirkušas īpašumus no tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvojuši riska zonās.
