Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rekonstruēts autoceļš Bārbele–Skaistkalne

Ūdens izskalo Lubāna ezera Ziemeļu dambi

Ūdens izskalo Lubāna ezera Ziemeļu dambi

Lietavu radītie postījumi Latgalē pieaug, un ceturtdienas, 14. septembra, vakarā pārpildītajā Lubāna ezerā konstatēta Ziemeļu dambja izskalošanās. Lubāns ir lielākais iedambētais ezers Eiropā.

Uzņēmums “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Rēzeknes novadu un ar vietējo uzņēmēju atbalstu operatīvi sācis stiprināt ūdens izgrauzto smilšu krastu. Tā nostiprināšana ar dolomīta šķembām ir tikai pagaidu risinājums. Ir nepieciešama Ziemeļu dambja pārbūve.

Darbi turpinājās arī krietni pāri pusnaktij un joprojām nav beigušies. Spēcīgo rietumu vēju triektās ūdens masas bija sākušas izskalot

Ziemeļu dambja smilšaino krastu aptuveni 300 metru joslā, pietuvojoties bīstami tuvu braucamajam ceļam. Ūdens atradās vien “padsmit” metrus no tā. Dienas laikā krasts tika izgrauzts par 3-6 metriem.

“Ūdens nav valdāms šādā situācijā. Ja viņš iet vaļā, tad viņš nav savaldāms. (..) Šī krātuve ir glābiņš šīm teritorijām, šiem zemniekiem, polderteritorijām, kur piektdien polderteritorijās zemnieki vēl kaut ko novāc. Citās teritorijās Latgalē diemžēl nav iespējams iebraukt nemaz,” saka Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters.

Ārkārtas darbos krasts tiek nostiprināts ar dolomīta šķembām un akmeņiem, kā arī izzāģēta aizaugusī krasta daļa, kas stiprināta ar to koku zariem. Lai gan tas ir pagaidu risinājums, bet ļoti efektīgs. Šobrīd ūdens līmenis ir paaugstinājies par aptuveni diviem metriem. Arī iztekošā upe Aiviekste un Meirānu kanāls ir pārpildīti, tāpēc ezera ūdens līmeņa samazināšana ir ierobežota. Tomēr iedzīvotājiem nav pamata satraukumam.

“Par cilvēku evakuāciju nebūtu jārunā, jo arī Salas purva baseinā, kas atrodas otrā pusē, ūdens līmenis ir tikpat augsts. Tas ir zemāks par 60 cm. Tas kritums, par kuru Daugavpils pusē runā 9 metri, patiesībā šeit ir 60 cm. Tāda veida pēkšņu apdraudējumu neradīs. (..) Pirmdien Rēzeknes novadā mēs organizējam rīta pusē civilās aizsardzības komisijas kārtējo sēdi, kam būtu jāpievērš uzmanība esošajā situācijā. (..) Protams, tie ir pasākumi sadarbībai ar VUGD, policiju, ja nepieciešams - Zemessardzi, sanitāro inspekciju, Valsts vides dienestu. Dabas aizsardzības pārvaldi,” saka Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvids Švarcs.

Jau iepriekšējā nedēļā Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu speciālisti, apsekojot objektu, konstatēja - ir nepieciešama Ziemeļu dambja vērienīga nostiprināšana. Līdzīgi darbi jau ir veikti dienvidu un austrumu pusē. Šim plūdu riska mazināšanas pasākumam līdzekļus plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Tomēr reāli būvdarbi labākajā gadījumā varētu sākties vien nākamgad.

Tā kā Ziemeļu dambja krasta nostiprināšana joprojām turpinās, šo darbu izmaksas vēl nav aprēķinātas. Tomēr tās tiktu pieprasītas no Zemkopības ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Lietavas turpinās arī šodien. Sinoptiķi prognozē - arī nākamā nedēļa ir gaidāma lietaina. Tas radītu jaunu plūdu draudus, jo pārmirkusī zeme vairs nespēj uzsūkt ūdeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti