Krustpunktā

Krustpunktā: Darbu sākusi jaunā Saeima, panākta vienošanās par valdības izveidi

Krustpunktā

Krustpunktā: Kādi labojumi gaidāmi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektā

Krustpunktā Lielā intervija: "Tviterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks

«Tvitera konvoja» vadītājs Pozņaks: Krievijas karš Ukrainā licis man pa īstam iemīlēt savu zemi

Krievijas sāktais karš Ukrainā atgādina Latvijas cīņu par neatkarību deviņdesmito gadu sākumā, un tas arī licis man pa īstam iemīlēt savu zemi – Latviju. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina tā sauktā "Tvitera konvoja" vadītājs Reinis Pozņaks.

Atmiņas par Atmodas laiku

Jautāts, vai Krievijas karš Ukrainā ir mainījis cilvēkus Latvijā, Pozņaks atzina, ka par sevi var teikt to, ka "pa īstam savu zemi [Latviju] esmu iemīlējis, tieši pateicoties šim karam. Kā saka, nav nelaimes bez labuma."

"Tvitera konvoja" vadītājs skaidroja, ka Krievijas karš Ukrainā licis atcerēties Atmodas laika notikumus Latvijā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.

"Toreiz biju tādā apzinātā vecumā. Man bija trīspadsmit gadi, un ļoti aktīvi, pateicoties vecākiem, es biju ļoti aktīvi tajā visā iekšā. Gan braucām uz barikādēm [Rīgā 1991. gada janvārī], gan visu laiku klausījāmies radio, ziņas un visas tās manifestācijas. Respektīvi, ļoti apzināti izjutu to laiku.

Sevišķi [šā gada] februāris, marts, pirmie tie [Krievijas kara Ukrainā] mēneši... Bija tā sajūta, ka atkal ir tā tautas vienotība, tā nekur nav zudusi, tikai mēs paši te, savā starpā ņemoties un paši ar sevi cīnoties, kaut kā to bijām aizmirsuši."

Ukraiņu tautas loma

"Tvitera konvoja" vadītājs sacīja, ka, viņaprāt, sākumā Ukrainu karā pret Krieviju lielā mērā nosargāja tieši ukraiņu tauta.

"Ja būtu tikai armija, kas karotu, tad diemžēl viss būtu jau beidzies ne tā, kā mēs to gribam. Bet lielā mērā nosargāja Ukrainu tieši tauta.

Un tas brīdis, kad Ukrainas vadība atvēra automātu noliktavas, kur jebkurš varēja iet un ņemt... Tas bija tāds patiesības brīdis, kad redzēt, vai tauta aizstāvēs vai ne. Un viņa aizstāvēja. Un, tikai pateicoties tam, šobrīd var domāt par to, kā atgūt to, kas sākumā bija pazaudēts."

Pēc Pozņaka teiktā, Krievijas raidītās daudzās raķetes pa Ukrainas pilsētām rada pretēju efektu, nekā krievi vēlētos. "Atkal tie cilvēki [ukraiņi] saņemas un sasparojas cīnīties pretī," atzina "Tvitera konvoja" vadītājs. "Tie [Krievijas] droni un elektrības pārrāvumi faktiski atkal mobilizē visu [Ukrainas] tautu. (..) Jo vairāk tu viņus sit, jo viņi kļūst stiprāki un apņēmīgāki."

Zelenska impulss tautai

"Tvitera konvoja" vadītājs norādīja, ka Ukrainas cīņā pret agresoru kaut kādos brīžos izšķiroša bijusi Valsts prezidenta Volodimira Zelenska rīcība, piemēram, kad viņš nolēma neevakuēties, kad tas viņam tika piedāvāts.

"Tas, ka viņš tajās pirmajās [kara] dienās neevakuējās, bet palika līdz galam, tas noteikti deva ļoti spēcīgu impulsu visai tautai."

Tomēr, ja Zelenskis Ukrainas tautai piedāvātu mierizlīgumu, kas paredzētu kādu piekāpšanos Krievijai, ukraiņu tauta to, visticamāk, nepieņemtu. Līdz ar to Ukrainā nekāda miera nebūtu, jo daļa tautas turpinātu cīnīties pret agresoru un tā prasībām, lēsa Pozņaks.

"Ceru, ka Rietumi tomēr ir šobrīd sapratuši, ka faktiski tikai Ukrainas pilnīga uzvara ir vienīgais iespējamais risinājums arī ilgtermiņā, jo jebkura vienošanās ar Putina režīmu būtu tikai un vienīgi problēmas atlikšana, kas ļautu viņam atkal sakrāt spēkus un mēģināt.. Jo nekur jau tā impērijas atjaunošanas mānija nepazudīs," uzskata "Tvitera konvoja" vadītājs, paužot pārliecību, ka Rietumiem jāturpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru, un uzvara būs drīz.

Vai karam redzams gals?

Pozņaks arī pauda viedokli, ka gals Krievijas karā pret Ukrainu ir redzams – Ukraina uzvarēs, taču tas nenotiks ātri, un ukraiņi par to samaksās augstu cenu.

Pēc "Tvitera konvoja" vadītāja sacītā, pirms aptuveni mēneša notikušajā braucienā uz Ukrainu bija redzams ne tikai entuziasms, bet arī liels profesionālisms, kad ir pilnīgi skaidri zināms, kas un kā ir darāms – "soli pa solim, netrakojot un saudzējot dzīvības".

"Tā ir tāda iedvesmojoša pārmaiņa, kad ir pārgājuši uz tādu milzīgu profesionālismu. Tāpat jau ir tas entuziasms un patriotisms, bet ar tādu vēsu galvu un pārliecību par to, ka viņi uzvarēs," teica Pozņaks, paužot, ka pagurumu Ukrainas pusē šobrīd nemana.

Vai Latvijā ir pagurums?

Jautāts, vai Latvijas pusē saistībā ar ziedojumiem Ukrainas atbalstam ir jūtams pagurums, Pozņaks atzina: "Skaidrs, ka tas ir objektīvi, ka arī mums kļūst drusku grūtāk sakarā ar ziemas iestāšanos. (..)

Tas pirmais lielais [ziedošanas] vilnis, protams, ir noplacis. (..) Protams, ka ir pagurums, protams, to resursu cilvēkiem kļūst mazāk uz ziemu. Tas ir normāli, tā tas ir."

Taču "Tvitera konvojs" joprojām saņem regulāru ziedojumu plūsmu, tostarp diezgan daudz automašīnu tiek ziedotas.

Pozņaks atzina arī, ka sabiedrība ir pieradusi pie tā, ka Ukrainā notiek karš. Jautāts, vai "Tvitera konvojs" līdz kara beigām varēs turpināt atbalstīt Ukrainu, Pozņaks atteica: "Jāvar, jāvar. Neviens neteica, ka būs viegli. Skaidrs, ka karš nav nekas ne viegls, ne patīkams. Skaidrs, ka ir kaut kādi brīži, kad nogursti... bet ir jāvar."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti