Viņš skaidroja, ka, sekojot līdzi aktuālajai drošības situācijai, VP secinājusi, ka tās pašreizējā struktūra ir novecojusi un neatbilst dienesta esošajiem uzdevumiem un spējām. Tāpat policijai ar katru gadu nākot klāt arvien jaunas funkcijas.
VP ir pieteikusies Eiropas Savienības projektam, ar kura atbalstu plānots veikt plašu pētījumu par VP nozīmi, vadoties no aktuālās drošības situācijas un Latvijas apstākļiem, pastāstīja Ķuzis.
Pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem, arī tikšot veidota jaunā struktūra.
"Ļoti svarīgs ir skatījums no malas. Ir jāvērtē policijas dienests, vadoties no dažādiem parametriem, piemēram, noziedzības līmeņa un attīstības, un iedzīvotāju skaita. Mums plānos ir tuvāko divu gadu laikā izveidot jaunu VP struktūru," uzsvēra Ķuzis.
"Iespējams, ka kibernoziegumu apkarošanai, kas patlaban koncentrēta vienā struktūrvienībā, ir jābūt daudz plašākai," kā vienu no iespējamo pārmaiņu piemēriem minēja dienesta vadītājs.
Veidojot jauno struktūru, policisti netiks atlaisti, jo dienestā ikviens cilvēks ir svarīgs un policijas vadībai jādara viss iespējamais viņu noturēšanai, norādīja Ķuzis.
VP priekšnieka tiešajā pakļautībā patlaban ir piecas teritoriālās pārvaldes - Rīgas reģiona pārvalde, Vidzemes reģiona pārvalde, Zemgales reģiona pārvalde, Kurzemes reģiona pārvalde un Latgales reģiona pārvalde -, kā arī Galvenā administratīvā pārvalde, Galvenā kārtības policijas pārvalde, Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, Sabiedrisko attiecību nodaļa, Finanšu pārvalde, Kriminālistikas pārvalde, Personāla pārvalde, Iekšējās kontroles birojs, Sevišķās lietvedības nodaļa un Slepenības režīma nodaļa.
VP padotībā ir arī Valsts policijas koledža.
