Tuvākajos gados Latvijā iecerēts efektīvāk cīnīties pret cilvēktirdzniecību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vilinoši sludinājumi par vieglas peļņas iespējām Anglijā, Grieķijā vai citviet ārzemēs joprojām ir āķis, uz kura uzķeras daudzi bez naudas palikušie, riskējot kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. Valdība otrdien apstiprināja jaunas cilvēktirdzniecības novēršanas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem, ar ko iecerēts efektīvāk cīnīties pret šo mūsdienu verdzības veidu un organizētās noziedzības iecienīto biznesu.

Seksuāla izmantošana, piespiedu darbs, fiktīvas laulības - tie ir galvenie cilvēktirdzniecības riski, ar kuriem diendienā saskaras Valsts policija un speciālisti, kas palīdz cietušajiem. Tipiski tās ir jaunas, vientuļas māmiņas no mazpilsētas ar vidējo izglītību un bez darba, tomēr arvien biežāk gan vervētāju tīklos iekrīt arī vīrieši.

„Tīri vēlēšanās nodrošināt sev un savam bērnam iztiku ir tas, kas pamudina spert šos neapdomīgos soļus. Protams, piedāvājumi, kas tiek izteikti, ir tik feini un vilinoši, ka tu nespēj no viņiem atteikties. Un ja nav informācijas un zināšanu, vai cilvēks redz darbu ārzemēs kā vienīgo glābiņu, tad diemžēl ir šis bezpalīdzības stāvoklis un ievainojamība,” stāsta biedrības „Patvērums „Drošā māja”” juriste Gita Miruškina.

Pērn biedrībā „Drošā māja” palīdzību meklējuši 33 cilvēktirdzniecības upuri. Policijā ierosināti vairāki desmiti kriminālprocesu gan par sutenerismu, gan fiktīvām laulībām un nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz ārvalstīm.

Upuru skaits ar gadiem nemazinās, bet eksperti lēš - tas liecina, ka pamazām pieaug izpratne.

Tomēr pie iedzīvotāju izglītošanas vēl daudz jāstrādā, secina Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs, kura vadībā tapušas Cilvēktirdzniecības novēršanas pamatnostādnes nākamajiem sešiem gadiem. „Šī nav klasiska zādzība, šis ir sevišķi smags noziegums, kas tiek sodīts ar visbargākajām sankcijām. Līdz ar to cilvēkiem iesaistoties ir jāsaprot, ka tie riski, kuriem viņi var tikt pakļauti it kā legālā darbā, piemēram, modeļu biznesā vai lauksaimniecībā, var būt neatgriezeniski,” Trofimovs.

Lai gan par piespiedu darbu pagaidām kriminālprocesu nav, eksperti atzīst, ka šī cilvēktirdzniecības forma kļūst arvien izplatītāka. Dimitrijs Trofimovs vēlreiz atgādina, kā neiekrist lamatās: „Pirms brauc, pārliecinies elementāri par drošību - izlasi līgumu, nepaļaujies uz to, ko tev sola, pārliecinies, kur dzīvosi, atstāj datus radiniekiem.”

Iekšlietu ministrijā cer, ka jaunais politikas dokuments palīdzēs arī stiprināt valsts atbalstu, kurā līdz šim pietrūcis koordinācijas un naudas kampaņām un pilnvērtīgai upuru rehabilitācijai. Arī izglītošanas darbam jābūt regulāram, uzsver „Patvērums „Drošā māja”” pārstāve Gita Miruškina: „Ja vienreiz esam visai vidusskolai novadījuši semināru un izstāstījuši par cilvēktirdzniecības problemātiku, riskiem, sekām, tad pēc trīs gadiem skolā vairs nav neviena jaunieša, kas par to būtu dzirdējis.”

Eksperti neizslēdz, ka paaugstinoties dzīves līmenim, Latvija tuvākajos gados var kļūt arī par cilvēktirdzniecības mērķa valsti.

Tādēļ likumsargiem darba šajā laukā, visticamāk, kļūs arvien vairāk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti