Grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā jau 2015. gada rudenī rosināja desmit deputāti, lielākoties «Vienotības» pārstāvji. Lai gan publiskajā telpā vairāk spriests par to, ka tādas izmaiņas būtiski varētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti tieši «Saskaņas» pārņemtajā Rīgā, deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) stāsta, ka pirmkārt ticis domāts par kopējās balsotāju aktivitātes palielināšanu – 2001. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 62 procenti vēlētāju, savukārt pēdējās vēlēšanās 2013. gadā vairs tikai nepilni 46 procenti.
«Galvenā grozījumu būtība ir tāda, lai personu loks, kas piedalās vēlēšanās, palielinātos. Līdz ar to likuma grozījumi skanēja tā, ka personai, kas administratīvajā teritorijā kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais ir nostrādājusi vismaz pēdējos četrus mēnešus, arī ir iespēja balsot pašvaldību vēlēšanās,» skaidro Jansons.
Doma bijusi, lai balsot varētu pēc tādas pašas kārtības, kā kandidēt, jo pašlaik ar darbavietu attiecīgajā pašvaldībā pietiek, lai pretendētu uz domnieka krēslu. Bijušais Tukuma mērs Saeimas deputāts Juris Šulcs («Vienotība») uzskata, ka balsošanas kārtības maiņa varētu būt pirmais solis uz plašākām reformām arī pašvaldību ieņēmumu pārdalē.
«Šis jautājums ir ļoti saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, jo nav arī noslēpums, ka pašvaldībām pašlaik nav izdevīgi, ka tās teritorijā attīstīta ražošana, bet tikai tas, ka tur ir deklarētas personas. Ja mēs varētu šos jautājums salikt kopā, arī par ienākumu bāzes palielināšanu atbilstoši tam, kur cilvēks tiešām reāli dzīvo un strādā, tad kopīgi varētu atrisināt arī šo [balsošanas] jautājumu,» pauž Šulcs.
Tomēr kūtri ir ne tikai balsotāji vēlēšanās, bet arī pašas ievēlētās pašvaldības.
Aicinājumam izteikties par Saeimas ieceri atsaucās mazāk nekā puse – tikai 51 no 119 Latvijas pašvaldībām. 36 no tām deputātu ideju noraida. Taču noraidīšanas galvenais iemesls ir tāds, ka neko mainīt nevajag un ir labi, kā ir.
«Pamatarguments ir tas, ka pašlaik lielāko īpatsvaru no ieņēmumiem veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Būtiska loma ir arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem. Šie abi ir kā pamats, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās. Pašvaldībām nebija viennozīmīga viedokļa, bet vairums uzskata, ka [iespēja balsot atbilstoši darbavietai] nebūtu izšķirošais, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti,» stāsta Pašvaldību savienības padomniece Vineta Reitere.
Neizpratni par pašvaldību noraidošo attieksmi pauž Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
«Pašvaldības mērķis ir būt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, mērķis ir palīdzēt saviem iedzīvotājiem, mērķis ir arī uzklausīt savus iedzīvotājus. Taču šobrīd, nedodot iespēju viņiem balsot, pašvaldība ignorē tā cilvēka, kas strādā pašvaldībā, vēlmi ietekmēt politiskos procesus,» saka Eglīts.
VARAM atbalsta jebkuru iniciatīvu, kas palielina iedzīvotāju līdzdalību politiskajos procesos.
Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars saka – vairāk nekā gada laikā lēmējvara nav tikusi tālāk par ideju.
«Šis priekšlikums ir izteikts vairāk nekā vēlmes formātā, bet nav redzams, kādā veidā to varētu realizēt,» saka Cimdars.
Centrālā vēlēšanu komisija atgādina, ka pašvaldību vēlēšanās tiek balsots atbilstoši iepriekš sagatavotiem vēlētāju reģistriem. Likumdevējam pagaidām nav ideju, kā tajos iekļaut potenciālos vēlētājus, kas konkrētās pašvaldības teritorijā strādā, bet nav deklarējuši dzīvesvietu. Arī Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu ministrijā tādai iecerei pagaidām atbalsta nav.
