Par Rēzeknes Dienvidu apvedceļa būvi sarunas rit jau gadiem, atminas Sprūževas ciema iedzīvotāji. Apvedceļa projektam ir divi varianti, un kādu no tiem varētu īstenot vien pēc 2035. gada, ja auto plūsma no Krievijas uz Lietuvu kļūs arvien intensīvāka.
Šobrīd notiek publiskā apspriešana, un jau vairāk nekā 70 iedzīvotāji vērsušies atbildīgajās institūcijās ar lūgumu atbalstīt otro alternatīvu un veikt izmaiņas, lai trase skartu pēc iespējas mazāk no līdz šim iesaistītajiem 135 privātīpašumiem.
Ietekmes uz vidi novērtējuma vadītājs Valdis Felsbergs stāstīja, ka tagad “ir lokālas modifikācijas pievienotas, tātad sākotnējās trases nav atceltas, bet ir palielināts daudzveidības spektrs, starp ko izvēlēties”.
“Tagad ceļš vairs man neiet tieši virs mājas, bet gar mājas stūri visas aizsargjoslas iet. Ja kaimiņš neparakstīja vēstuli ar savu sūdzību, tad joprojām ceļš atrodas viņam tieši uz skursteņa,” stāstīja Sprūževas ciema iedzīvotājs Osvalds Batņa.
Trases otrais variants ir par trīs kilometriem īsāks un privātmāju īpašniekiem rada par 12% mazākus zaudējumus nekā pirmais. Arī vides novērtējums pierāda, ka videi draudzīgāka ir otrā alternatīva. Lielāko neizpratni iedzīvotājiem rada tas, ka, par spīti tam, valstiski vairāk atbalstīta pirmā iecere.
AS “Ceļuprojekts” Ceļu nodaļas būvinženieris Armands Auseklis sprieda, ka “savienojot tieši Daugavpils A13, A15 mezglu ar Ludzas ceļu, kurš arī perspektīvā var būt jaunā trasē, tad pirmais variants būtu valstiski izdevīgāks”.
Griškānu pagasta pārvalde kopā ar novada zemeslietu speciālistiem un attīstības nodaļu izstrādājusi arī trešo apvedceļa variantu, taču tas līdz šim nav ņemts vērā.
Griškānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns stāstīja, ka trešais variants varētu mazāk skart esošos īpašumus, bet diemžēl to nemaz neizskatīs, jo tas pagarina kopējo trases garumu un sadārdzina projektu.
Jaunus iedzīvotāju iesniegumus oficiālā formā Vides pārraudzības birojam un citām institūcijām var sniegt līdz 5. aprīlim.
Speciālisti atgādina, ka attālākās nākotnes ceļu tīklu plānošana ir neizbēgama un skar teritorijas visā valstī.
“Ir dažādi, Jelgavai arī it kā vajadzīgs apvedceļš, turpinājums, bet dažādu iemeslu dēļ viņš tika atmests,” sacīja Armands Auseklis.
Rēzeknes Dienvidu apvedceļa publiskā apspriešana vēl turpināsies, tāpat par to jau šo ceturtdien tiks runāts arī Rēzeknes novada Attīstības nodaļā.
