Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jau vairākus gadus sūdzas, ka darbu ātrās palīdzības brigādē spiesti atstāt arvien vairāk mediķi veselības problēmu dēļ, jo viņi nevar iziet obligātās veselības pārbaudes. Jaunais likums varētu stāties spēkā aiznākamā gada 1.janvārī.
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja to, ka jāturpina darbs pie likumprojekta par izdienas pensijām NMPD strādājošajiem.
Pērnā gada laikā no darba nācās aiziet 25 darbiniekiem, jo, tēlaini izsakoties – darbā viņi bija atstājuši savu veselību. Veselības problēmu dēļ nevarēja iziet obligātās veselības pārbaudes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš atzīst, ka šogad no dienesta nācās aiziet vēl vairāk cilvēkiem.
„Piemēram, gada pirmajā pusē bijām spiesti atbrīvot 32 cilvēkus,” Latvijas Radio stāstīja Ploriņš,
Viņš skaidroja, ka šie cilvēki nevis paši vēlējās iet prom, bet viņu veselības stāvoklis neļāva turpināt darbu, un tie ir cilvēki, kuri būtu saņēmuši izdienas pensiju, bet tagad saņem vien četru mēnešu algas izmaksu.
Ātrās palīdzības brigādēs strādājošajiem visbiežāk veselības problēmas atklāj pēc 50 gadu vecuma, taču dažkārt pat nesasniedzot 40 gadu vecumu. Pārsvarā viņiem ir traumas, kas saistītas ar smagumu celšanu - mugurkaula traumas. Darbs ir smags - bieži vien no ātrās palīdzības mašīnas līdz pacientam jāmēro laukos pat vairāki kilometri, nesot aptuveni 25 kilogramu smagu aprīkojumu. Pēc tam nestuvēs jāpārvieto pacienti, kas var svērt arī vairāk nekā simt kilogramu.
Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) uzskata, ka likumprojektā atsevišķas normas ir pilnveidojamas, taču šis likumprojekts ir atbalstāms.
Viņa stāstīja, ka arī iepriekšējos sasaukumos komisijas deputāti iepazinās ar „ātrās palīdzības” darbu, „paši šīs smagās somas izcilāja”, un ir skaidrs, ka, strādājot šajā dienestā, cilvēkiem ir gan fiziski, gan psiholoģiski smagi .
Tomēr, kādu slodzi budžetam radīs jaunais izdienas likums, pagaidām nav zināms. Jo nav skaidrs, uz kādu cilvēku skaitu tas varētu attiekties, tāpat arī nav noteikts, vai izdienas pensijas pienāksies visiem, piemēram, sasniedzot 50 vai 55 gadu vecumu, vai arī tikai tiem, kuriem ir veselības problēmas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš atzina, ka izdienas pensijas ir apspriežams jautājums gan ar Veselības, gan Labklājības ministriju, gan Saeimas komisiju, un pašlaik vēl nevar pateikt, vai izdienas pensija varētu būt 70% vai 55% no kopējiem ienākumiem, „tas ir vēl diskutējams jautājums”.
Likumprojektu pirmajā lasījumā deputāti jau varētu skatīt nākamnedēļ. Ja būs Saeimas atbalsts, tad atbildīgās iestādes un deputāti varēs iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šā gada 30.decembrim.
