Saeimas Ārlietu komisijai seši likumprojekti – par pieciem īpašumiem, kurus paredzēt atdot ebreju kopienai, un par vienu ēku, kurai paredzēts noņemt apgrūtinājumus - tika nodoti janvāra beigās.
Iepriekš komisija par likumprojektiem sprieda ar juristiem, bet trešdien tika uzaicināti ebreju kopienas pārstāvji. Likumprojekti paredz īpašumus bez atlīdzības nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”. Taču sēdes laikā organizācija paziņoja, ka jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju būtu jāatrisina uzreiz vienā piegājienā, un runa esot par aptuveni 270 īpašumiem.
Ar iegūtās naudas pārvaldīšanu nodarbotos fonds, kurā darbotos ebreju organizāciju un arī Finanšu ministrijas pārstāvji – šādu piedāvājumu izteica Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
Viņš atgādināja, ka šāda fonda izveides ideja bija jau 2006.gada sagatavotajā restitūcijas likumprojektā. Toreiz iecere izraisīja asas diskusijas un tālāk netika virzīta.
Krupņikovs pauda, ka fonds atrisinātu jautājumu par zaudētajiem īpašumiem – tajā būtu akumulēti līdzekļi, kuri kā atlīdzība par īpašumiem būtu izmaksāta Latvijas ebreju kultūras attīstībai. Krupņikovs arī uzsvēra, ka kopienu padome vēlētos, lai par zaudētājiem īpašumiem nelemtu kā par restitūciju, bet gan kā par atlīdzību, un darītu to vienā piegājienā. Viņš arī uzsvēra, ka cilvēki vēl kopš 2006.gada atceras atlīdzības summu, kas bija 32 miljoni lati jeb 45 miljoni eiro, bet tagad “īpašumu saraksts ir mazāks par pusi no šīs summas”.
“Ja pieņem mūsu piedāvājumu, fondu izveido desmit gadu laikā,” stāstīja Krupņikovs, norādot – ja kādu gadu budžeta iespējas nepieļaus iemaksas fondā, tad “to gadu izlaidīs”.
Uz deputātu jautājumu, kā padome vērtē tagad komisijā izskatāmo piedāvājumu, Krupņikovs atbildēja – kopiena esot nolikta „zaudē-zaudē” situācijā un kopienu neapmierina.
Viņš skaidroja – ja kopiena neakceptē valdības piedāvājumu un atsakās no pieciem piedāvātajiem īpašumiem, tai pārmetīs, ka tā atteikusies no valdības labās gribas žesta. Savukārt, ja kopiena pieņems “trīs graustus un sinagogu Kandavā, ko atdos pašvaldībai, un māju, kas apgrūtināta ar īri”, tai būs tikai zaudējumi, jo ēkas nevarēs ekspluatēt, turklāt tās neviens nav kopis.
“Kādu atbildi jūs gaidiet no mums?” retoriski jautāja Krupņikovs.
Sēdē piedalījās arī ebreju reliģiskās draudzes „ŠAMIR” vadītājs rabīns Menahems Barkahans, kurš norādīja, ka draudze gribētu pretendēt uz kādu no šobrīd apspriestajiem pieciem īpašumiem. „Šamir” pārstāvis, advokāts Aldis Alliks uzsvēra, ka draudze no procesa bijusi atstumta, jo neuzskata, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome to pārstāv.
Tikmēr ebreju reliģiskās draudzes „ŠAMIR” pārstāvji pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu maksāt naudu par PSRS atņemtajiem īpašumiem, bet gan fiziski atdot kādas ēkas ebreju kopienas pārstāvjiem.
Tāpat „Šamir” negrib valstij lūgt naudu, saka Alliks.
Viņš uzsvēra, ka draudze nav lūgusi ārvalstu pārstāvjiem vai kādām starptautiskajām organizācijām izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, kā arī nav centusies ar ziedojumiem partijām nostādīt kādus politiķus pozīcijā “esam izdarījuši jums pakalpojumu un arī jums vajadzētu kaut ko mums pretim”.
“Jautājums par īpašumu atdošanu jārisina kā politiskas gribas jautājums,” pauda Alliks.
“ŠAMIR” pārstāvji norādījuši, ka Ebreju kopienas padome nemaz nepārstāv visu Latvijas ebreju viedokli, un “ŠAMIR”, piemēram, uzskata – ja valsts vēlētos atdot kādu īpašumu, tas būs politisks lēmums, un tad arī “ŠAMIR” pieteiksies kādam īpašumam.
Krupņikovs gan uz to norādīja, ka “ŠAMIR” dibināta neilgi pirms neatkarības atjaunošanas, tāpēc nemaz nevar pretendēt uz kādiem īpašumiem.
Pagaidām gan iecere nav apspriesta ar Finanšu ministriju. Arī komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) pauda, ka par šo jautājumu jādiskutē. Tāpat nav skaidrs, vai fondā būtu jāieskaita līdzekļi par pieciem īpašumiem, par kura nodošanu ebreju kopienai jau sagatavoti likumprojekti, kuri iesniegti Saeimā.
Kalniņš secināja, ka trešdien runātais rāda – vēl gaidāmas smagas diskusijas.
“Te būs daudz jāizrunā, man liela neskaidrība, vai ebreju kopiena vispār šos piecus īpašumus vēlas, jo viņi runā par atlīdzību par 270 īpašumiem, mums jālemj par šiem sešiem likumprojektiem,” pauda Kalniņš.
Viņš trešdien arī paziņoja, ka līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinuma saņemšanai komisija nelems par likumprojektu tālāku virzību. Komisija vērsās KNAB, lai tas izvērtētu iespējamo interešu konfliktu, jo Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko ir ziedojis vairākām Saeimas partijām.
Jau vēstīts, ka Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par piecu ebreju kopienas īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Jautājums ap nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai ilgst jau gadiem. Pašreizējā notikumu attīstība aizsākusies līdz ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") vizīti ASV. Koalīcijas partijās sākotnēji viedoklis bija atšķirīgs - kamēr "Vienotība" un ZZS atbalstīja īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ieturēja atturīgāku pozīciju. Tiesa, vēlāk NA jau kļuva pielaidīgāka, jo kompensācijas no valsts vairs netiek prasītas. 2012.gadā, apgalvojot, ka tieši nesaskaņu dēļ ap ebreju īpašumu restitūciju, no amata atkāpās toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
