Pirms četriem mēnešiem nozāģētais dižozols joprojām guļ tepat Mārupē blakus nepabeigtajam būvobjektam. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) liegusi nozāģēto stumbru pārvietot, jo tas ir dzīvotne aizsargājamai sugai – spožajai skudrai.
Kamēr policija turpina meklēt zāģerus, tiesā jau nonākušas vairākas lietas par būvniecības likumību un Mārupes novada būvvaldes iespējamo nolaidību, sniedzot atļauju būvdarbiem tik tuvu dižkokam.
Uz tiesvedības laiku būvdarbi ir apturēti. No tiesas rezultāta arī būs atkarīgs – vai tie varēs turpināties, taču pēc LTV rīcībā esošas informācijas jaunceltnes attīstītājs SIA “Zeninvest” dažādiem veidiem mēģina atsākt būvniecību. Uzņēmums vērsies gan pašvaldībā, gan Dabas aizsardzības pārvaldē, mēģinot panākt atļauju aizvākt nogāzto koka stumbru un dzēst dabas objekta aizsargjoslu, jo dižkoka vairs nav.
Sazvanīts “Zeninvest” valdes loceklis Oskars Kalniņš gan no sarunas ar LTV atteicās, atrunājoties ar laika trūkumu.
Tikmēr Mārupes iedzīvotāji satraukušies, ka uzņēmējam tiesā piebalso arī pašvaldības būvvalde, sniedzot līdzīgu atzinumu – sak’ koka vairs nav, būvniecību drīkstētu atsākt.
"Būvvalde sniedz sev labvēlīgus paskaidrojumus, balstot savus pozīciju, ka viss ir tiesiski, varam turpināt, jo šķēršļu vairs nepastāv," saka Mārupes iedzīvotājs Arnis Priediņš. "Piebalso attīstītājam."
Pašvaldība gan šīs runas noliedz un apgalvo, ka būvniecība līdz tiesvedības beigām netiks pieļauta.
"Tās bažas, kas ir iedzīvotājiem sniegtas, ka kaut kādā veidā būvvalde mēģina rast iespēju kopā ar attīstītāju šeit atjaunot kaut ko – tas ir pilnībā izslēgts," uzsver Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Šai tiesvedībai rūpīgi seko Latvijas dabas aizstāvji – jo, ja uzņēmējam tiesā izdosies panākt atļauju turpināt būvniecību, tas būs bīstams precedents, kas apdraudēs arī citus dabas pieminekļus.
Vai un kāda loma koka nogāšanā bijusi attīstītājam – to skaidro policija. Taču, lai nākotnē jau pašā saknē izslēgtu ieceri kādam citam iznīcināt kādu dabas pieminekli, cerībā tur veidot kādu būvobjektu, Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi īpašus likuma grozījumus.
"Tas paredz to – ja prettiesiski tiek iznīcināts īpašumā esošs dabas piemineklis vai dižkoks, tad lieguma statusu saglabā vēl 5 vai 10 gadus," stāsta DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. "Tai skaitā būvēt tur neko nedrīkstēs visu to periodu."
Attiecīgos grozījumus sagatavot un virzīt Saeimā apņēmušies “Apvienotā saraksta” frakcijā ietilpstošie Zaļās partijas pārstāvji. Pagaidām gan likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā.
KONTEKSTS:
2022. gada 14. februārī Ģenerālprokuratūra saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes iesniegumu par dabas pieminekļa – dižozola – bojāšanu Kantora ielā Nr. 115 un Nr. 117, Mārupē, jaunas rindu mājas būvniecības procesā.
Pārbaudē noskaidrots, ka Mārupes novada būvvalde rīkojusies prettiesiski, izsniedzot būvatļaujas rindu māju būvniecībai minētajās adresēs, kas atrodas dabas pieminekļa – dižozola – teritorijā.
Ģenerālprokuratūras prokurors 2022. gada 8. aprīlī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par prettiesisko būvatļauju atcelšanu un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu. Nesagaidot tiesvedības noslēgumu, Mārupes novada būvvalde 2022. gada 12. aprīlī atcēla prettiesiski izdotās būvatļaujas un uzlika būvniekam par pienākumu atjaunot sākotnējo stāvokli īpašumos. Tā kā apstrīdētais administratīvais akts tika atcelts, tiesa 2022. gada 13. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu šajā administratīvajā lietā.
2022. gada 7. jūlija ārkārtas sēdē Mārupes novada dome atcēla būvvaldes 2022. gada 12. aprīļa lēmumu un atjaunoja iepriekš apstrīdēto būvatļauju darbību.
Līdz ar to prokurors atkārtoti vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, norādīja prokuratūrā.
2022. gada oktobra nogalē Mārupes novada iedzīvotājus šokēja iemīļotā dižozola nozāģēšana.
