Cik aktuālas informācijas tajā varēs rast, gan būšot atkarīgs no tūrisma pakalpojumu sniedzēju aktivitātes.
Uz kultūras forumu Abgunstes muižā sabraukušie Zemgales tūrisma operatori atzīst, ka šī gada sezonā tūristu skaits tikai audzis, tomēr darāmā vēl ļoti daudz. Lai kuplinātu apmeklētāju skaitu, īsajā tūrisma sezonā tiek organizēti dažnedažādi pasākumi, bet, lai par tiem uzzinātu, neraugoties uz to, ka jau vairākus gadus it kā darbojas digitālā Latvijas kultūras karte, potenciālajiem apmeklētājiem joprojām nākas apmeklēt dažādas interneta vietnes.
Jelgavas novada tūrisma attīstības projektu vadītāja Tabita Šķerberga atzina, ka “visos līmeņos ar šim digitālajām lietām un mājaslapu aktivizēšanu un uzturēšanu joprojām ir problēmas”.
“Tur jābūt kādai atbildīgai personai vai struktūrai, kas to darītu, vai vismaz mudinātu citus darīt,” pieļāva Šķerberga.
Pirms dažiem gadiem savu digitālo kultūras karti mēģināja iedzīvināt arī Zemgales plānošanas reģions, tomēr dažādu iemeslu dēļ arī tā īsti nesāka darboties. Tagad izveidot Zemgales digitālo kultūras karti iecerējusi biedrība ''Radošuma meka'', kura šovasar sākusi apsaimniekot seno Abgunstes muižu.
Koncepcija gan būšot mazliet citāda.
Biedrības ''Radošuma meka'' projektu vadītāja Asnāte Avotniece stāstīja, ka “šāda karte var darboties tikai tad, ja nevis kāds sēž un apstrādā to informāciju, bet, ja šie kultūras punkti, kas ir atzīmējušies kartē, savus pasākumus var ielikt paši, tādejādi veidojot aktuālo afišu”.
Biedrības ''Liel.Barons'' vadītāja Zanda Zariņa atzina, ka “tas ir ļoti ērti, kad ir viena vieta, kur var viegli un ērti atrast visu informāciju, jo ne vienmēr tie bukletiņi, tie papīra gabaliņi strādā”.
Jauno digitālo Zemgales kultūras karti iecerēts atvērt jau šā gada oktobrī, ja vien būs pieteikušies vismaz 40 tūrisma operatori. Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā, ceļojumos pa Latviju galvenokārt kā galamērķis tika norādītas kāda no republikas nozīmes pilsētām.
