“Tas ir garāks stāsts – ne vien par matemātiku, bet arī par fiziku. Eksāmens ir kā slimniekam termometrs, ne vairāk,” saka augstskolas rektors.
Turpinot salīdzinājumu, viņš skaidro, ka “slimības” cēloņi meklējami 3.-6.klasē, kad bāzes zināšanas matemātikā nav apgūtas pietiekamā līmenī.
“Tas nabaga bērns tiek celts no gada uz gadu uz priekšu, bet finālā, kad jāsāk mācīties fizika un nopietni matemātika, viņš, neapguvis pamatzināšanas un nespējot domāt pietiekami ātri un sistēmiski, nav spējīgs to izdarīt,” saka Baumanis.
Savukārt attiecībā uz angļu valodu un datortehnoloģijām pielietošanas līmenī vidusskolas beidzēju zināšanas esot uzlabojušās, vērtē Baumanis.
Bet Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks iepriekš vidusskolēnu vājākus rezultātus matemātikas un vēstures eksāmenos skaidroja ar to, ka skolu absolventi ir zinoši, bet ne vienmēr prot šīs zināšanas izmantot, un skolās viņiem nemāca radošumu.
Jau vēstīts, ka centralizēto eksāmenu rezultāti šogad liek uzdot jautājumu par izglītības kvalitāti, jo matemātikas eksāmenā šogad, tāpat kā pērn, uzrādīts zemākais rezultāts no visiem eksāmeniem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") piekrīt, ka rezultāti ir slikti. Viņaprāt, tie varētu uzlaboties pēc jaunā izglītības satura ieviešanas.
