Turcijas ministrs vizītē Rīgā apspriež centienus iestāties ES

Ceturtdien, 16. maijā, vizītē Rīgā ieradās Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu, kurš tikās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“Jaunā Vienotība”). Abi apsprieduši vairākus jautājumus, tajā skaitā Turcijas pievienošanās sarunas Eiropas Savienībai (ES). Rinkēvičs atzina, ka nepieciešamo kritēriju izpilde nenotiks ātri, tomēr sarunas jāturpina. Savukārt Čavušolu vērsa uzmanību uz Turcijas apņemšanos turpināt nepieciešamo reformu ieviešanu.

Turcija gatava turpināt iestāšanās centienus Eiropas SavienībāRihards Plūme

    Abu valstu ārlietu ministri pārrunāja abu valstu attiecības, drošības politikas jautājumus, sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī Eiropas Savienības un Turcijas attiecības.

    Kopš Turcija pirms 20 gadiem kļuva par bloka kandidātvalsti un 2005. gadā uzsāka pievienošanās sarunas, process virzījies lēni. Daudzas sarunu sadaļas vēl pat nav atvērtas, un pēc 2016. gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma sarunas faktiski apstājušās. Turcijas un bloka starpā bijuši arī vairāki strīdi, un atsevišķi Eiropas politiķi un līderi aicinājuši sarunas pārtraukt.

    Čavušolu pēc tikšanās ar Rinkēviču pateicās par Latvijas atbalstu Turcijas centienos tuvināties Eiropas Savienībai. Viņš norādīja, ka nepieciešamo reformu ieviešana šobrīd ir Turcijas prioritāte, vienlaikus atzīstot, ka ir arī šķēršļi.

    „Ir dalībvalstis, kuras iestājušās pret Turcijas dalību Eiropas Savienībā jau no tā brīža, kad Turcija šīs sarunas uzsāka, un tam nav bijis nekāda sakara ar kritērijiem, kas Turcijai jāizpilda. Iebildumi mūsu dalībai izskan arī par spīti tam, ka Turcijas ieguldījums migrācijas problēmu risināšanā tiek novērtēts atzinīgi. Tomēr dalība blokā ir balstīta uz vairāku sadaļu izpildi, un Turcija ir gatava šīs sadaļas gan atvērt, gan noslēgt. Mēs nevēlētos mūsu ceļā redzēt politiskus šķēršļus, kas traucētu šo tehnisko kritēriju izpildei,” sacīja Čavušolu.

    Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Turcijas pievienošanās sarunu turpināšanai ar ES, ja tiek izpildīti visi iestāšanās kritēriji.

    Arī Rinkēvičs atzina, ka pastāv šķēršļi un kritēriju izpilde nenotiks ātri, tomēr ir būtiski paturēt dialogu atvērtu, jo tas palīdz abām pusēm vienai otru saprast. „Šis nebūs ātrs process, bet nepieciešams pie tā strādāt un nepieciešama pacietība. Reformu sakarā diskusiju temats ir tieslietu sistēma un mediju brīvības jautājumi Turcijā, taču nevaram aizmirst, ka pašā Eiropas Savienībā šobrīd notiek 7. panta procedūra. Tādēļ šie jautājumi nav viegli risināmi ne tikai ar kandidātvalstīm, bet pat pašā blokā, un mēs joprojām meklējam labākos risinājumus,” sacīja Rinkēvičs.

    Puses pārrunājušas arī sadarbību NATO un Turcijas gaidāmo raķešu sistēmu iegādi no Krievijas. Vēl nesen ASV lūdza Turciju atlikt šo sistēmu iegādi, taču Turcija savu pozīciju nav mainījusi un sistēmu plāno iegādāties līdz jūlijam. ASV amatpersonas ir paudušas bažas par to, ka NATO dalībvalsts Turcijas militārā sadarbība ar Krieviju var novest pie tā, ka Krievija iegūtu iznīcinātāju „F-35” datus, lai uzlabotu raķešu sistēmu precizitāti rietumvalstu lidaparātu notriekšanai.

    Abu ministru sarunā arī Rinkēvičs norādīja, ka šāds Turcijas darījums varbūt neesot labākais variants, piebilstot, ka šim jautājumam ir gan tehniskā, gan politiskā puse. Savukārt Čavušolu skaidroja, ka ieroči netiks integrēti NATO sistēmā un tos kontrolēs tikai Turcija. Viņš piebilda, ka alianse ir skaidri norādījusi – katrai dalībvalstij ir tiesības iepirkt ieročus no jebkuras valsts un Krievijas piedāvājums konkrētajā situācijā bijis visizdevīgākais.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti