"Mēs pielikām pūles un paveicām labu darbu. Tas ir upuris, pūles, mīlestība pret savu tautu, savu valsti un savu darbu. Tā ir arī mīlestība pret cilvēci, pret savu karogu, savu valsti un pret Ataturku. Rezultāts ir šāds. Kā jūs, iespējams, zināt, Ataturks teica – stādiet kokus. Pat akls cilvēks jūt augus, iepazīst mežu atnākot," sacīja pensionētais mežkopis Hikmets Kaja.
Visspilgtāk veikumu var redzēt, salīdzinot 1989. un 2019. gadā uzņemtās fotogrāfijas. Vienā redzami kaili tuksnešaini pakalni, bet otrā – zaļojoši meži. Apmēram 25 gadu laikā ar priedēm un citiem kokiem apstādīta apmēram 10 tūkstošu hektāru plaša teritorija, un viņa darbu turpina draugi un atbalstītāji.
Tomēr mežkopis ar prieku atzīst, ka citiem "brīvas” teritorijas tikpat kā vairs vairs nav palikušas. Vienlaikus vides zinātnieki uzsver, ka meži ne tikai pasargā augsni no erozijas un sniedz atpūtas iespējas cilvēkiem, bet ir arī galvenais oglekļa absorbētājs un palīgs cīņā pret klimata izmaiņām.
