Reģioni Krustpunktā

Bezmaksas autobusi laukos dažkārt vienīgā iespēja kā nokļūt līdz centram

Reģioni Krustpunktā

Tiek iedzīvināta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma

Tumšo un ilgo apkures sezonu gaida ar bažām

Tumšo un ilgo apkures sezonu Latvijā gaida ar bažām

Šobrīd spiedīgu situāciju savā budžetā izjūt gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Ne tikai augstās pārtikas un degvielas cenas, bet arī dažādu pakalpojumu izmaksas liek pārdomāt savus ikdienas tēriņus un no kaut kā arī atteikties. Ne vienu vien nepatīkami pārsteidz arī ikmēneša rēķins par elektrību, kas palielinājies būtiski. Bet vēl jau ziemas tumšie vakari un apkure tikai priekšā, kas arī rada bažas, kā izdosies par visu samaksāt. Atspaids būs valsts atbalsts gan par apkuri, gan elektrību, tomēr pat ar visu to ne vienam vien rēķini tik un tā būs lielāki.

Būtiski izdevumi par elektrību

Viktorija ar diviem bērniem un vīru dzīvo privātmājā Jelgavas novada Cenu pagastā un, kā pati ironizē, vienīgais rēķins esot par elektrību. Domājot gan par ērtībām, gan vides saudzēšanu, līdzās ierastajai sadzīves tehnikai ir arī siltumsūknis, kas mājās nodrošina apkuri.

"Tā ģeotermālā apkure – iet kontūras pa zemi, bet, kas nepietiek, tas iet no elektrības. Mums vispār visa māja tā kā "stāv" uz elektrības, tāpēc elektrības patēriņš mums ir  "kosmisks".

Kad mums bija ar "Elektrum" izlīdzinātais maksājums, mums vidējais patēriņš +/- bija 1500 kilovati," stāsta Jelgavas novada Cenu pagasta iedzīvotāja Viktorija.

Viktorija. Cenu pagasta iedzīvotāja.

Šopavasar, sākoties energokrīzei, uzstādīti arī saules paneļi. Pa vasaru izveidojies arī elektrības uzkrājums, un Viktorija cer, ka ziema būs silta un ar to pietiks. Tomēr ģimenei, kurā vienīgais pelnītājs ir vīrs, lai gan viņš daļēji attālināti strādā ārzemēs, savilkt galus kļūstot aizvien grūtāk. Turklāt nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi arī līdz šim par lētāko un videi draudzīgo sauktā elektroauto uzlāde. Ģimene to iegādājās, jo tas ir dabai draudzīgāks un arī tā uzlāde līdz šim bija lētāka nekā, ja brauktu ar degvielas auto.

"Mēs pusotru gadu izmantojām e-mobi uzlādes stacijas, kas pieder CSDD un tur bija piecpadsmit centi par minūti, bet 15. septembrī mēs saņēmām ziņu, ka no 16. septembra būs jaunais tarifs 53 centi minūtē."

Izdevumus radījusi arī administratīvi teritoriālā reforma

Papildu izdevumus radījusi arī administratīvi teritoriālā reforma. Agrāk Cenu pagasts bija Ozolnieku novadā, kur gan skolēniem, gan bērnudārza bērniem par ēdināšanu nebija jāmaksā, bet pēc Ozolnieku novada iekļaušanas lielajā Jelgavas novadā bērnu ēdināšanai tiek prasīts vecāku līdzmaksājums 50% apmērā. Viktorija stāsta, ka arī interešu izglītība kļuvusi dārgāka.

"Bērni nodarbojas ar sportu, un pulciņi arī no 1. oktobra ir par 20 procentiem dārgāki. (..) Paldies Dievam, vīram ienākumi nāk no ārzemēm, kas dotajā brīdī ir stabili, un tas ir vienīgais, kas glābj, bet ienākumi jau ir vieni un tie paši, bet izmaksas strauji aug."

Dzīvokļa apgaismojums

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis no partijas "Latvijas attīstībai", kurš tā sauktās novadu reformas laikā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks, norāda, ka tā esot tikai apstākļu sakritība. Līdzmaksājums 50% apmērā no pusdienu maksas neskar 1.–4. klašu skolēnus, kā arī 45% no mācību sistēmā iesaistītajiem bērniem.

"2019. gadā, uzsākot reformu, mēs nevarējām paredzēt ne kovida krīzi, kas mums nemanot piezagās, ne arī 2022. gada kara krīzes radītos apstākļus. Ja mums būtu 2019. gada ekonomiskie apstākļi un reforma būtu noritējusi tajos apstākļos, mums būtu gan ietaupījums, gan ieguvums. Mēs, protams, būtu priecīgi dot brīvpusdienas visiem un visur. Problēma sākās, ka brīvpusdienu kopums ir pieaudzis gandrīz trīs reizes. Pagājušajā gadā mēs piemaksājām 1,42 eiro, bet šogad vidēji piemaksā 2,10 eiro, bet pusdienu vidējais iepirkums ir 3,70 eiro. Tā ir tā realitāte," saka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Viņš skaidro, ka bez siltām pusdienām neviens bērns ģimenes apstākļu dēļ nepalikšot, vien jāvēršas sociālajā dienestā.

"Katras mājsaimniecības stāsts ir individuāli izvērtējams, skatāms un meklējami risinājumi. Gan no tā cik daudz cilvēku dzīvo, gan no tā, kāds ir viņu finansiālais stāvoklis, gan kāds ir apkures risinājums."

Lai nekļūtu par sociālo pabalstu lūdzēju, Viktorijas ģimene cenšoties ekonomēt elektrību un optimizēt braucienus.

"Parastās spuldzītes ir izmestas ārā. Tikai LED, esam pieregulējuši apkuri uz zemāku temperatūru. Skatāmies, lai bērni neatstāj ieslēgtu elektrību telpās. Āra apgaismojums arī ir pieregulēts tumšāks. Esam atteikušies arī no tiem bērnu pulciņiem, kas bija Rīgā, jo mēs parēķinājām, ka tas mums ir pārāk dārgi."

Daļa jutīs arī ar valsts atbalstu

Energoresursu sadārdzinājums daļai iedzīvotāju būs jūtams arī ar visu valsts atbalstu, tā norāda Jelgavas novada pašvaldības kapitālsabiedrība, siltumenerģijas uzņēmums "Ozolnieku KSDU". Sevišķi to izjutīs nerenovēto māju iedzīvotāji. Uzņēmuma siltumapgādes struktūrvienības vadītāja Agate Kļaviņa stāsta, ka valsts atbalsts īpaši ir jūtams dabasgāzes tirgus apstākļos, tomēr iezīvotājiem, kam tā tiek izmantota apkurē, izmaksas tik un tā būs palielas.

"Mums ir daudz šādu dzīvojamo māju, kur pie katras mājas izvietots gāzes apkures katls, kas pieder pašiem iedzīvotājiem. Ir renovētas mājas, tur situācija ir stabila, bet nerenovētās ēkās siltumenerģijas patēriņš mēdz būt pat vairāk kā divas reizes lielāks. Pašas katlu iekārtas pārsvarā arī ir neefektīvas un ierīkotas 90. gadu vidū. Un varbūt ņemsim par piemēru tādu 50 kvadrātmetru dzīvokli šādā energo neefektīvā mājā. Par apkuri 2021. gada sākumā ziemas mēnesī samaksāja 38 eiro, 2022. gada sākumā ar valsts atbalstu tie bija jau 149 eiro. Savukārt 2023. gada sākumam mēs prognozējam ar paredzamo valsts atbalstu, kad dabasgāzei būtu noteikti šie cenu griesti 108 eiro, apkures izmaksas būs 224 eiro par šo 50 kvadrātmetru dzīvokli," skaidro SIA "Ozolnieku KSDU" Siltumapgādes struktūrvienības vadītāja Agate Kļaviņa.

Dzīvojamā māja pie kuras izvietots gāzes apkures katls

Bez valsts papildu atbalsta par 50 kvadrātmetru dzīvokli energo neefktīvā mājā cena būtu bijusi pat 700 eiro, lēš uzņēmumā.

Šobrīd pašvaldība plāno arī jaunu centralizēto siltumapgādes sistēmu izveidi šādās blīvi apdzīvotās teritorijās, taču tā nebūs šī sezona, kad iedzīvotājiem izmaksas par apkuri izdosies stabilizēt. "Šī ir tāda pati kritiskākā iedzīvotāju grupa, kur ir šie gāzes katli, nerenovētās mājas un energoneefektīvās sistēmas."

Skatoties iedzīvotāju grupas, kas piesaistītas centralizētai siltumapgādes sistēmai, tur situācija jau stabilāka. Kļaviņa piebilst, ka Jelgavas novadā katrā ciemā ir savs tarifs, šobrīd zemākais tas ir Ozolniekos, kur siltumenerģiju ražo ar šķeldu. "Šeit arī gandrīz visas ēkas ir renovētas un siltumenerģijas patēriņi ir samērā zemi, tā kā tas ir tāds pozitīvais piemērs."

Kā siltumenerģijas komersants uzņēmums šobrīd darot arī visu iespējamo, lai izslēgtu dabasgāzi kā kurināmo un visus ciemus pietuvinātu Ozolnieku pozitīvajam modelim. Šobrīd arī noslēdzas iepirkumi par četru jaunu katlu māju būvniecību, taču izbūves termiņi ir nākamā gada vasara. Šī sezona iedzīvotājiem būs kaut kā jāpārvar.

"Ir iedzīvotāji, kuri par apkuri veica avansa maksājumus šovasar. Savukārt mēs jau šobrīd izjūtam parāda pieaugumu, īpaši no tām mājsaimniecībām, kuras nav spējušas norēķināties vēl pirms cenu kāpuma. Varētu pat teikt, ka ir tāda tendence – nevis tik daudz pieaugt parādnieku skaitam, kā tieši pašam parāda apmēram esošo parādnieku kontekstā." 

Šobrīd ar māju apsaimniekotājiem tiek runāts arī par taupības pasākumiem, piemēram, temperatūras samazināšanu. Ir mājas, kur tos var veiksmīgi veikt, piemēram, renovētās mājās, taču nerenovētās siltumenerģijas sadalījums ēkas iekšienē mēdz būt ļoti nevienmērīgs un tur gan maz, ko var darīt, lai kādus taupības pasākumus ieviestu. Kopumā situācija gan nenāk par labu arī pašam uzņēmumam.

"Mēs arī esam spiesti aizņemties finanšu līdzekļus, lai iepirktu kurināmo, jo, teiksim, tās līgumsaistības nav vairs tādas, kā citus gadus. Apmaksas termiņi ir ļoti īsi, tādi, kuros iedzīvotāji vēl nav apmaksājuši savu pakalpojumu, līdz ar to mums ir vajadzīgs, no kā atsperties."

Ekonomikas ministrija veikusi analīzi par mājsaimniecību izdevumu struktūru

Atbalstu mājsaimniecībām inflācijas seku mazināšanai nepieciešams sniegt aptuveni līdz 80% sabiedrības, norāda Ekonomikas minstrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle. Ir veikta analīze par mājsaimniecību izdevumu struktūru, iedzīvotājus sadalot piecās grupās jeb kvintilēs pēc to turīguma. Katru grupu pa 20% no trūcīgākā līdz turīgākam.

"Skatoties arī tieši vairāk uz šo mājsaimniecību izdevumu struktūru, piemēram, ļoti iezīmējas, ka 1. kvintile jeb trūcīgākie 20% mājoklim, ūdenim un elektroenerģijai 2019. gadā tērēja 43 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt, salīdzinot ar 5. kvintili, kas būtu turīgākā sabiedrības daļa, šis rādītājs jau ir 95 eiro," saka Analītikas dienesta vadītāja.

Papildus gan ir jāņem vērā, ka līdz ar kovida pandēmiju sociālā nevienlīdzība ir kļuvusi vēl izteiktāka. Cilvēki, kuriem bija iespējas strādāt attālināti, bija mazāk pakļauti riskiem ar darba zaudēšanu. EM redz, ka kopumā mājsaimniecību kontos uzkrājumi lēnām samazinās.

"Savukārt skatoties jau nedauz tālāk par to, kā mums veidojās situācija ar rezervē esošajiem ienākumiem mājsaimniecību rīcībā, uz 2020. gadu mēs redzam, ka sistēmātiski mīnusos dzīvo pirmās trīs kvintiles jeb apmēram 60% sabiedrības.

Ceturtā kvintile ir tā, kas ir tie 20% zem turīgākajiem 20% – viņiem uzkrājums uz mājsaimniecību vidēji mēnesī veidojas ar mazu plusiņu 127 eiro, savukārt turīgākie 20% sabiedrības katru mēnesi cūciņā var iemest 1163 eiro, tie ir 2020. gada dati. Tādējādi valdības lēmums tika izvēlēts sniegt atbalstu galvenokārt šiem te trūcīgākajiem iedzīvotājiem, tas ir ļoti pareizi, jo atbalstam jābūt mērķētam."

Kredītmaksājums par savu mājokli – pēdējais, ar ko cilvēki riskē

Situācijas ir daudz un dažādas, un pastāv riski, ka daļa sabiedrības vienkārši "mēģinās vilkt galus kopā". Tomēr, kā uzskata "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops, ja paralēli izdevumiem vēl ir arī, piemēram, hipotekārais kredīts, tas nu ir pēdējais, ar ko cilvēki riskē.

"Šobrīd kopējā tendence ir tāda, ka nav pārāk liela spiediena uz to, ka kāds varētu nespēt samaksāt tos kredītmaksājumus. Otra lieta arī, jāsaka, ka sabiedrība mums tomēr ir kaut kā pietiekami apzinīga, ka šis kredītmaksājums par savu mājokli, ja mēs runājam par hipotekāro kredītu, it īpaši ir vienmēr bijis tāds pēdējais bastions, ko cenšas samaksāt kā pamatlietu vienmēr."

Ar bažām nākotnē raugās arī Anita, kura kopā ar dēlu un 1. kursa studentu dzīvo privātmājā Jelgavas novada Valgundes pagastā. "Bail no ziemas ir, un no rudens arī, jo elektrības rēķini ir tādi, ka man bail. Par augustu bija šausmīga summa,  gadu iepriekš bija pat ne puse, tikai trešdaļa bija jāmaksā no tā, kas šobrīd."

Anita stāsta, ka apkurei izmanto koksnes granulas, ko vasarā izdevies sagādāt par "dārgu", bet ne "kosmisku" cenu, bet lielākais elektrības patērētājs esot boileris ūdens sildīšanai un pats apkures katls.

Lai mazinātu elektrības patēriņu, viens otru uzvaktējot, lai lieki nekur telpās nedegtu gaisma, bet būtiski samazināt veļas mazgāšanas biežumu vai dušas izmantošanu gan ne Anita, ne dēls neesot gatavi. Meklējot risinājumu, tiekot pārskatīti elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumi.

"Ilgus gadus biju pie "Elektrum". Tad piedāvāja "Tet" pirms krīzes gada sākumā. Tad tas piedāvājums likās interesants un es pārgāju, bet tagad es nezinu. Meklēju, skatījos "Enefit". Tur tā kā tās kilovatstundu izmaksas ir mazākas, bet tur tas līguma termiņš ir tik liels, ka, ja nu kaut kas mainās uz labo pusi un tad pārmaksāt… Nu, atkal tā kā…"

Mazliet atspaids varētu būt nesen valdībā pieņemtā atbalsta pakete, tomēr kompensējamās 100 Kwh situāciju neglābšot. Lielas cerības energokrīzes novēršanā iedzīvotāji liek uz nule ievēlēto Saeimu. Vai tās piepildīsies, to gan rādīs tikai laiks. Eksperti  publiskajā telpā  visbiežāk pauduši, ka "jostas būšot jāsavelk" arī nākamajā ziemā, bet situācijas uzlabošanās esot gaidāma apmēram četru gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti