Tukuma novadā ir vairāk nekā 70 zvanveida konteineru papīram un plastmasai un aptuveni simts konteineru stikla tarai. Tie, kuri atkritumus šķiro, gan uzskata, ka ar to vien nepietiek.
“Tas, ka mēs metam atkritumus zaļajā konteinerā – pudeles, burciņas – ir jauki, bet ir ļoti daudz stikla taras, kuru varbūt tomēr varētu šķirot, balto, zaļo, brūno stiklu atsevišķi, kā to dara ārzemēs. Mani tas tieši uztrauc,” saka tukumniece Ilze.
“Esam redzējuši arī daudz kur Eiropas Savienībā, ka mājās tiek piedāvāti šķirojamo atkritumu maisi. Un attiecīgi iedzīvotājs pats var sašķirot savā mājsaimniecībā, un tālāk atbrauc mašīna un savāc. Un tas ir mūsu priekšlikums,” stāsta tukumniece Aija.
Priekšlikums tika aktualizēts arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē. Pārdot šādi sašķirotu stiklu varētu, tomēr atkritumu apsaimniekotāji nav pārliecināti, ka tas uzlabos atkritumu šķirošanu.
“Mēs esam gatavi šādu jautājumu izskatīt, bet vispirms jābūt iedzīvotāju atbalstam, jo
šobrīd jau esošajos stikla konteineros mēs diemžēl saskaramies ar to, ka tur iekšā ir materiāli, kas pat neatbilst krāsainajam stiklam.
Tur ir iekšā gan trauki, gan spoguļi, gan lietas, kas pat ne tuvu nav stikls,” norāda atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības ''Piejūra'' valdes priekšsēdētāja Indra Rassone.
Vēl lielāka problēma ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Ražas gados pāri palikušie āboli, plūmes un citi augļi pūst un pievilina lapsenes, tāpēc nereti tiekot izmesti grāvmalēs vai mežā. Savukārt zari tiekot pretlikumīgi dedzināti.
“Par bioloģiskajiem atkritumiem runājot, man šķiet, ka vajadzētu būt pilsētā kādai vietai, kur tos varētu kompostrēt vienuviet,” pauž tukumniece Aija.
Bioloģiskos atkritumus, izņemot pārtikas produktus, par maksu varot nodot jau pašreiz. Tiesa gan, strādājošiem cilvēkiem ne īpaši ērtā darba laikā. Tāpat bioloģiskajiem atkritumiem iespējams iegādāties maisus.
Ieteikums izveidot iedzīvotājiem ērti pieejamu bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietu privātmāju rajonā gan tika noraidīts. “Mums ir jāņem vērā likumdošana, kādas ir prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu iekārtošanai. Diezgan stingras tās prasības gan ar betonēto virsmu, notekūdeņu savākšanu, nožogojumu un visu pārējo,” skaidro Rassone.
Kā liecina ''Piejūras'' dati, sašķirotais atkritumu daudzums Tukumā šā gada sešos mēnešos ir tikai 6,5% no kopējā atkritumu daudzuma. Eiropas Savienības regula paredz, ka līdz 2020.gadam otrreizējai pārstrādei jānodod vismaz 50% no saražotajiem atkritumiem.
