Tukuma un Bauskas laikraksti: Valsts atbalsts reģionālajiem medijiem – niecīgs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad ātrāk izsludināti reģionālo mediju atbalsta konkursi. Kopumā reģionu medijiem pieejams pusmiljons eiro, ko laikrakstu pārstāvji vērtēja kā ļoti mazu finansējumu. Turklāt vairākas satura tēmas, par kurām konkursos piešķir papildpunktus, auditoriju bieži neinteresē.

Šogad Mediju atbalsta fondā reģionālajiem medijiem pieejams finansējums vairāk nekā 530 000 eiro apmērā, tostarp 66 000 eiro paredzēti Latgales medijiem.

Laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore Ivonna Plaude norādīja, ka šogad ir uzklausīta reģionālo mediju vēlme un konkurss ir izsludināts laicīgāk nekā citus gadus, kas ļaus atbalstu iegūt pavasarī, nevis gada vidū. Tas šogad īpaši būtiski, gatavojot saturu par vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa gan, finansējums kopumā joprojām ir niecīgs.

"(..) Patiesībā šī atbalsta summa nozīmē ap 1200 eiro atbalstu mēnesī. Šobrīd pie šīs lielās populisma, dezinformācijas straumes, zināmā mērā valsts nespējas skaidrot sabiedrībai, nomierināt to, šī atbalsta summa ir nenormāli maza," uzskata Plaude.

Tukuma un Bauskas laikraksti: Valsts atbalsts reģionālajiem medijiem – niecīgs
00:00 / 03:34
Lejuplādēt

Laikraksta "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore Anita Rozentāle arī pozitīvi vērtēja savlaicīgo projektu pieteikšanas iespēju, taču atsevišķus tematiskos kritērijus, kas paredz veidot saturu, piemēram, mediju kritikā vai ārpolitikā, arī šajā gadā izpildīt ir izaicinājums, lai to arī lasītu vietējā auditorija.

"Mums, piemēram, tā mērķauditorija ir iedzīvotāji Bauskas, Iecavas, Vecumnieku, Rundāles novadu ciemos un laukos. Tātad viņu dzīves aktuālās problēmas ir jāpēta, jāskaidro un jāmeklē risinājumi. Bet, kā ar to iet kopā kritērijs reģionālajam medijam, kur trīs papildpunktus varētu dabūt, ja viss projekts paredz veidot saturu par ārpolitikas aktualitātēm un nodrošināt ārpolitikas procesu analīzi.

Tagad, kad cilvēki novados dzīvo sarežģītāk Covid-19 situācijas apstākļos, turklāt vēl mums tuvojas administratīvi teritoriālā reforma, tiešām ir vajadzīga šī valsts atbalsta nauda, lai vietējie laikraksti ar savu mazo kapacitāti varētu skaidrot tieši šīs lietas," uzsvēra Rozentāle.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce stāstīja, ka šajā gadā pieteikšanās forma ir atvieglota un konkursa process kļuvis caurspīdīgāks. Savukārt kritērijos iekļauto tēmu izvēle balstīta pētījumos par saturu, ko nepieciešams sabiedrībā veicināt par valsts finansējumu.

"Lai šo sabalansētu un, no vienas puses, medijiem dotu brīvību satura veidošanā un tomēr arī īstenoto valsts mediju politikas pamatnostādnes, mēs esam izveidojuši tādus nosacījumus, ka medijam vairs nav jāizvēlas tik strikti kā iepriekš rakstīt projektu tikai vienā konkrētā tēmā. Viņi joprojām var rakstīt projektu vienā nozarē, bet pie vērtēšanas kritērijiem ir papildkritēriji, kur, piemēram, ja medijs grib rakstīt par kādu aktuālu politikas tēmu nākamā gada ietvarā, bet vienlaikus arī vēlas pievērsties kādai no jomām, kas būtiskas mediju politikas jomā, tad tas var dabūt šos papildpunktus," skaidroja Pūce.

Mediju fonda atbalsta konkursam reģionālie mediji var pieteikties līdz 17. februārim. Savukārt nacionālajiem medijiem konkurss tiks izsludināts februāra sākumā. Kopumā mediju atbalsta konkursiem atvēlēts 1,3 miljons eiro, kas ir par 200 000 eiro vairāk nekā pērn.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti