Mēģinādami iztēloties, kā jutās cilvēki pirms 27 gadiem, pie tradicionālā barikāžu atceres ugunskura Tukumā šogad rokas silda skolēni un jaunsargi. Vairums no viņiem ir jau otrā paaudze, kura dzimusi brīvā un neatkarīgā valstī.
“Mana mamma vēl nebija piedzimusi tad. Oma zina, viņa ar opi braukuši uz barikādēm Rīgā,” stāsta 4.klases skolniece Ksenija.
“Vispār nevienam nav iespējams to saprast, jo tikai tie cilvēki, kuri to ir piedzīvojuši, tajā brīdī bijuši, tikai viņi to var saprast. Mēs varam varbūt kaut ko mazlietiņ just, bet mēs nevaram to saprast,” saka Tukuma Jaunsargu vienības vecākā jaunsardze Lauma Luīze Krūmiņa.
Vienu gan skolēni ir sapratuši – lai aizstāvētu savu valsti, ja rastos tāda nepieciešamība, jābūt fiziski labā formā un jāiemācās skatīties bailēm acīs. Barikāžu vietā šoreiz seši kontrolpunkti, kuros jāveic dažādi uzdevumi, kas prasa komandas darbu.
“Viss ir veidots militārā stilā, lai vairāk viņus piesaistītu Jaunsardzei, lai viņus tas ieinteresētu, varbūt iepatiktos. Un, iespējams, lielu daļu no viņiem mēs pēc tam redzēsim savās rindās,” saka Krūmiņa.
Bērni gan ripināja bumbiņu pa trošu ceļu, gan, neredzot ceļu, pārnēsāja ''ievainoto'' biedru. Visvairāk prieka sagādāja iespēja jaunsargu vadībā salikt un izjaukt ieroci.
“Brīnišķīgas lietas, jo bērniem gribas darboties, un caur darbošanos tikai bērni var iepazīt mūsu pasauli. Mēs nevaram noturēt pieaugušu cilvēku uzmanību, kur nu vēl bērnu. Tikai darbojoties, mēs to varam izdarīt,” norāda sākumskolas skolotāja Rudīte Miklašēviča.
Jaunas formas un iespējas, kā par šo tuvo un vienlaikus jau tālo laiku pastāstīt jaunajai paaudzei, pasākuma organizatori - Tukuma muzejs - meklēšot arī turpmāk.
