Viņa norādīja, ka ārkārtas situācija ir izsludināta no sestdienas, 11.jūlija līdz 20.jūlijam. Šajā laikā nepalielinās notekūdeņu hidraulisko slodzi, ierobežojot ražošanas notekūdeņus par 30%.
Priedes arī pauda, ka Tukuma novada dome lūgs finansiālu palīdzību valdībai. Tomēr vēl nav zināms, cik liela naudas summa tam būs vajadzīga.
Par nepieciešamību novadā izsludināt ārkārtas situāciju sanāksmē piektdien vienojās pašvaldības, Valsts vides dienesta (VVD), notekūdeņu apsaimniekotāja "Tukuma ūdens" pārstāvji, kā arī notekūdeņu apsaimniekotāja klienti – vairāki ražošanas uzņēmumi, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Ārkārtas situācijas izsludināšana novadā nepieciešama, lai "Tukuma ūdens" varētu savest kārtībā savas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Ārkārtas situāciju novadā noteiks uz desmit dienām, un tās laikā lielajiem notekūdeņu radītājiem - komercuzņēmumiem būs jāsamazina notekūdeņu apjoms par 30%, skaidroja VVD pārstāve.
VVD pārstāve norādīja, ka "Tukuma ūdens" jau ir uzstādījis ozonatoru, kas bagātina ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma.
Tāpat notiek izmeklēšana, lai saprastu iemeslus tam, kāpēc "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas ir izgājušas no ierindas un nav spējušas tikt galā ar notekūdeņiem, kā dēļ ezerā samazinājās skābekļa daudzums, izraisot zivju slāpšanu un to bojāeju.
Vēl dienests nolēmis tuvākajā laikā uzsākt pastiprinātu notekūdeņu sistēmu kontroli visā valstī, piebilda Ņikitina.
“Ir jāuzsver, ka diemžēl šādas avārijas novērst vienas dienas laikā ir neiespējami. Notekūdeņu sistēmas atjaunojas pakāpeniski. Ir uzstādīts, kas bagātina ūdeni ar skābekli un attiecīgi šīs ķīmiskās vielas neitralizē,” stāstīja Ņikitina.
“Ir maksimāli ātrā laikā „Tukuma ūdenim” jāsaved kārtībā šī notekūdeņu attīrīšanas sistēma, lai neattīrīti ūdeņi nenonāktu vidē, un tikai pēc tam, kad situācija būs stabilizējusies, varēs sākt domāt par to, kā šo te ūdens ekosistēmu atdzīvināt. Ņemot vērā šo situāciju un arī iedzīvotāju interesi, dienests tuvākajā laikā uzsāks pastiprinātu šāda tipa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu kontroli visā valstī, veiks to izlases kārtībā, apzinot uzņēmumus, kuriem, iespējams, ir kādas problēmas un attiecīgi uzraudzīs šo situāciju stingrāk,” norādīja Ņikitina.
LTV "Panorāma" Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans norādīja, ka būtu gribējis, lai VVD jau sākotnēji būtu izrādījusi lielāku ieinteresētību un operativitāti, jo ziņas par problēmām bijušas jau pagājušajā nedēļā.
Tikmēr ir sākts kriminālprocess, un izmeklēšana nodota Valsts policijas Tukuma iecirknim.
Jau vēstīts par masveida zivju slāpšanu Šlokenbekas dzirnavu ezerā, no kura izsmeltas četras tonnas beigtu zivju. Liels daudzums plaužu, līņu, līdaku zandartu un citu zivju gājušas bojā pakāpeniski. Speciālisti atzīst, ka šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu, kas radies ķīmiskā piesārņojuma dēļ.
