Tukumā izmēģina kompetenču izglītību

Skolās šogad tiks izmēģināts jaunais – kompetencēs balstītais izglītības saturs. Kamēr satura piedāvājums vēl nav publiskots, katrs skolotājs māca pēc savas izpratnes. Vienā no skolām, kur skolēni mācīsies pēc jaunās pieejas, ir Tukuma 2.vidusskola. 

Latviešu valodas skolotāja Kristīne Upmane sevi sauc par jaunās pieejas piekritēju. Jau pirms šīs idejas iekustināšanas valsts līmenī, centusies mācību procesā ienest vairāk bērnu pašu līdzdalības. Tieši šodien viņa pirmoreiz izmēģina vienu no stundas uzbūves paraugiem, kādu piedāvā jaunā satura veidotāji. Stundas tēma – iesnieguma rakstīšana. Taču līdz tam, kā tas pareizi darāms, skolēniem jānonāk pašiem.

"Jums būs jāmeklē, jāizpēta šie paraugi un jāmēģina saskatīt, vai pastāv kaut kādas sakarības teksta noformējumā. Mēģinām paši izveidot iesnieguma paraugu – kā, jūsuprāt, vajadzētu," māca Kristīne Upmane.

"Viņi bija nedaudz apjukuši un nesaprata, ko es no viņiem gribu, jo mēs patiešām pēc šī modeļa strādājam pirmo reizi. Bet tas ir tas, uz ko es eju. Viņi, saprotot to, kā ir nonākuši līdz rezultātam, nākamajā reizē jau paši zinās ko un kā darīt," stāsta skolotāja.

Skolotāja šo pieeju mācību procesā uzskata par vienu no būtiskākajām. Viņa vairs nevēlas dzīvot sabiedrībā, kurā par jauniešiem bieži saka – viņi ir neuzņēmīgi un nezina, ko grib!

"Tas ir tāpēc, ka viņiem viss ir nolikts priekšā! Skolotājs atnāk un pasaka – tas ir tā, tas ir tā un tas tagad būs tā. Bet, ja tu pats jau no pirmās klases esi uzņēmies atbildību par savu rezultātu, ka tu pats esi izdomājis, ka tu pats esi secinājis, ka tu pats esi sapratis, kā līdz tam rezultātam nonākt, tās vienkārši ir dzīves prasmes, kuras pēc tam, kad tu pabeigsi skolu, tu varēsi kļūt par apzinīgu, veiksmīgu uzņēmēju, ka tu nebaidīsies riskēt, ka tu nebaidīsies kļūdīties, ka tu būsi pats par sevi pārliecināts, radošs, uzņēmīgs jauns cilvēks," viņa cildina jauno pieeju.

Sociālo zinību skolotāja Vēsma Kaņepe stāsta – daudz ko no tā, ko kompetenču modelis nospraudis kā mērķi, viņu skola vairākus gadus jau īsteno. Piemēram, sadarbību starp dažādu priekšmetu skolotājiem. Stundu, kuru skatāmies mēs, no klases aizmugures vēro arī skolotājas Kaņepes kolēģe.

"Bieži vien ir tā, ka arī tie skolotāji, kas nāk skatīties, viņi nāk skatīties to rezultātu, ko tad mēs tur kopā esam izrunājuši, kam tur vajadzētu būt, kā bērni atbild. Un tādejādi redzēt, vai tas, ko mēs esam plānojuši, ir izdevies. Tas varbūt ir tas, kas liek mudināt sevi padomāt, ko vēl vajadzētu. Ka es nevaru vienkārši ieiet stundā un nolasīt lekciju vai vienkārši pastāstīt," atklāj Vēsma Kaņepe.

Jūtams, ka skolotājas ir apņēmības pilnas darbu klasē pilnveidot, taču šobrīd uztraucas par to, vai jauno sistēmu pareizi saprot. Mācību gads jau sācies, bet plāna pirmo pilnvērtīgo uzmetumu viņas vēl nav redzējušas. To projekta “Skola 2030” komanda sola nodot publiskai apspriešanai pirmdien.

3 komentāri
Andris Upenieks
Man žēl savu kolēģu skolotāju. Visu. Bet vairāk to, kuri piekrīt pazīmēties LTV ziņās ar jaunās reformas veco gadu naftalīnu. Nu neko, neko jūs jaunu nesacerat. Un frāzes, ka skolotājs stundu nevar pasniegt kā lekciju, ka jāmāca bērnam pašam nonākt pie jaunām atziņām, ka jāmāca domāt un stunda jāpiesātina ar interaktīvām metodēm, nav nekas jauns, bet jau labi, labi vecais… Ja to esat tikai tagad pamanījuši, tad vienīgais ko varu izdvest, ir – labāk vēlu nekā nekad! Bet lūdzams negraujiet vismaz savu autoritāti, savas skolas prestižu un nemaldiniet bērnus, vecākus, ka esat atklājuši mutē ieliešanas mašīnu, ka 2x2 un daudz kas cits vairs nebūs vienkārši jāiemācās – bez rotaļām, reformas pastellētām polonēzēm un komiskiem reveransiem…
Andris Upenieks
Naftalīns reformas karogā Naftalīns ar savu aso smaku izsenis pazīstams kā insektu atbaidītājs. Tehnoloģijas šo līdzekli gadu simteņu gaitā izkonkurējušas tik droši, ka no jēdziena pāri palikusi tikai tēlainā nozīme, kura norāda uz kaut ko vecu, novalkātu un pagalam novazātu. Tādējādi naftalīns vienādiņ skanīgs un dzīvs arī šodien, jo par šķebīgo piesmaku trūkumu “jaunatklājumos” nekādi nevaram sūdzēties – ne saimniekošanā, ne kultūrā, ne izglītībā. Izglītības reformas (14miljonu naudas apgūšanas) bīdītāji arī paši rādās tādi kā ar naftalīnu pievilkušies, tādi, kas neko nav aizmirsuši un neko jaunu nav iemācījušies. Un tas ir gluži saprotams, jo izglītībā kaut ko radikāli jaunu, nebijušu dzemdēt nav iespējams, veco nomelnot gan. Un aktīvāko (ne gudrāko) darboņu sauklis, ka nekas vairs nedrīkstēs būt kā agrāk, pašus saucējus dzen strupceļā, jo naftalīna augšāmcelšanās kļuvusi tik nepieklājīga, cik svaigu rožu smarža neiespējama. Man žēl savu kolēģu skolotāju. Visu. Bet vairāk to, k
Anonīms lietotājs 17722
Tas visdrīzāk beigsies ar to, ka skolēniem nebūs ne zināšanu, ne izglītības, ne kompetenču.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti