Tukumā izmēģina kompetenču izglītību

Skolās šogad tiks izmēģināts jaunais – kompetencēs balstītais izglītības saturs. Kamēr satura piedāvājums vēl nav publiskots, katrs skolotājs māca pēc savas izpratnes. Vienā no skolām, kur skolēni mācīsies pēc jaunās pieejas, ir Tukuma 2.vidusskola. 

Latviešu valodas skolotāja Kristīne Upmane sevi sauc par jaunās pieejas piekritēju. Jau pirms šīs idejas iekustināšanas valsts līmenī, centusies mācību procesā ienest vairāk bērnu pašu līdzdalības. Tieši šodien viņa pirmoreiz izmēģina vienu no stundas uzbūves paraugiem, kādu piedāvā jaunā satura veidotāji. Stundas tēma – iesnieguma rakstīšana. Taču līdz tam, kā tas pareizi darāms, skolēniem jānonāk pašiem.

"Jums būs jāmeklē, jāizpēta šie paraugi un jāmēģina saskatīt, vai pastāv kaut kādas sakarības teksta noformējumā. Mēģinām paši izveidot iesnieguma paraugu – kā, jūsuprāt, vajadzētu," māca Kristīne Upmane.

"Viņi bija nedaudz apjukuši un nesaprata, ko es no viņiem gribu, jo mēs patiešām pēc šī modeļa strādājam pirmo reizi. Bet tas ir tas, uz ko es eju. Viņi, saprotot to, kā ir nonākuši līdz rezultātam, nākamajā reizē jau paši zinās ko un kā darīt," stāsta skolotāja.

Skolotāja šo pieeju mācību procesā uzskata par vienu no būtiskākajām. Viņa vairs nevēlas dzīvot sabiedrībā, kurā par jauniešiem bieži saka – viņi ir neuzņēmīgi un nezina, ko grib!

"Tas ir tāpēc, ka viņiem viss ir nolikts priekšā! Skolotājs atnāk un pasaka – tas ir tā, tas ir tā un tas tagad būs tā. Bet, ja tu pats jau no pirmās klases esi uzņēmies atbildību par savu rezultātu, ka tu pats esi izdomājis, ka tu pats esi secinājis, ka tu pats esi sapratis, kā līdz tam rezultātam nonākt, tās vienkārši ir dzīves prasmes, kuras pēc tam, kad tu pabeigsi skolu, tu varēsi kļūt par apzinīgu, veiksmīgu uzņēmēju, ka tu nebaidīsies riskēt, ka tu nebaidīsies kļūdīties, ka tu būsi pats par sevi pārliecināts, radošs, uzņēmīgs jauns cilvēks," viņa cildina jauno pieeju.

Sociālo zinību skolotāja Vēsma Kaņepe stāsta – daudz ko no tā, ko kompetenču modelis nospraudis kā mērķi, viņu skola vairākus gadus jau īsteno. Piemēram, sadarbību starp dažādu priekšmetu skolotājiem. Stundu, kuru skatāmies mēs, no klases aizmugures vēro arī skolotājas Kaņepes kolēģe.

"Bieži vien ir tā, ka arī tie skolotāji, kas nāk skatīties, viņi nāk skatīties to rezultātu, ko tad mēs tur kopā esam izrunājuši, kam tur vajadzētu būt, kā bērni atbild. Un tādejādi redzēt, vai tas, ko mēs esam plānojuši, ir izdevies. Tas varbūt ir tas, kas liek mudināt sevi padomāt, ko vēl vajadzētu. Ka es nevaru vienkārši ieiet stundā un nolasīt lekciju vai vienkārši pastāstīt," atklāj Vēsma Kaņepe.

Jūtams, ka skolotājas ir apņēmības pilnas darbu klasē pilnveidot, taču šobrīd uztraucas par to, vai jauno sistēmu pareizi saprot. Mācību gads jau sācies, bet plāna pirmo pilnvērtīgo uzmetumu viņas vēl nav redzējušas. To projekta “Skola 2030” komanda sola nodot publiskai apspriešanai pirmdien.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti