Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vasarsvētku «citādais dievkalpojums» – internetā

Panorāma

Panorāma

Tūkstošiem skolēnu draud pagarinātais mācību gads

Tūkstošiem skolēnu draud pagarinātais mācību gads

Pagaidām vēl nav precīzi zināms, cik skolēniem šis mācību gads noslēgsies vēlāk nekā vienaudžiem, paliekot uz “otru gadu” vai tiekot atskaitītiem no skolas. Tomēr ir skaidrs, ka šādu skolēnu skaits varētu būt mērāms vairākos tūkstošos. Ilgstošo attālināto mācību dēļ daudziem sekmes pasliktinās un līdz ar to vēlme mācīties zūd pat teicamniekiem. Kāda ir situācija Latvijas skolās? Kā iecerēts pusaudžus atbalstīt? 

“Pavasarīga pēcpusdienas saulīte silda direktores kabinetu, bet sirsniņā nav pārāk priecīgi.” Ar šādu ierakstu vēl ziemā sociālajā tīklā “Facebook” dalījās Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. Viņa rakstīja par skolēniem, kas, beidzot mācību gadu, varētu atbirt no skolas – Limbažu Valsts ģimnāzijā šādu skolēnu vecāko klašu grupās varētu būt ap 30, un nav ilūziju, ka citās skolās būtu labāk. 

“Tātad tūkstoši Latvijas pusaudžu šobrīd izkrīt no kaut cik normāla izglītības vilciena. Vai mums ir plāns, kā viņiem palīdzēt? Vairāk par kādas konkrētas matenītes, ķīmijas zināšanu iztrūkumu mani satrauc, ka jaunieši iegūst šo mazvērtības, atkrišanas, lūzerības pieredzi. Un es tiešām nezinu, kā palīdzēt,” teikts ierakstā

Trīs mēnešus vēlāk situācija ir skaidrāka.

"Teiksim, tie skolēni, kuriem ir nepietiekams vērtējums, visā skolā mums pašlaik tādi ir 98. Tie ir skolēni, kuriem ir kaut kāda veida mācīšanās grūtības. Vai nu ir n/v vērtējumos, vai arī ir nesekmīgās atzīmes," pastāstīja Cīrule.

98 jeb katram sestajam skolēnam. Mācību gada 1. semestrī šādu skolēnu skaits bijis gandrīz uz pusi mazāks. Limbažu Valsts ģimnāzijā strādā divi sociālie pedagogi, viens ar tik lielu skolēnu skaitu netiktu galā.

"Šajā posmā es esmu pamanījusi, ka skolēni negrib vienkārši fiziski kontaktēties. Ja, piemēram, viņiem zvana, viņi neceļ [telefonu], viņi neatbild. Bet savukārt saziņa ar īsziņām vai "Whatsapp" viņiem liekas pieņemami. Ja man neizdodas sazināties, tad man neliekas, ka es tieku ar visu galā," norādīja Cīrule.

Par skolēniem, kas iepriekš varēja visu – gūt labas sekmes, sportot un kandidēt skolas pašpārvaldē, bet pēkšņi kļuvuši tik nesekmīgi, ka var mācību gadu nepabeigt, pārdomās dalījās psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Viņš konsultē pusaudžus, kas skolai vismaz pagaidām atmetuši ar roku. 

"Problēmas sāk parādīties aizvien lielākam skaitam skolēnu. Tostarp tiem, kuriem iepriekš nekādu grūtību – ne mācību, ne arī psiholoģisko – īsti nebija bijis. Mēs, protams, nevaram zināt, cik lielam skaitam tas ir valsts mērogā. Mēs redzam tikai nelielu daļiņu pie sevis. Un es domāju, mēs pēc eksāmenu rezultātiem arī redzēsim, cik aptuveni liels tas efekts būs bijis," stāstīja psihoterapeits.

Viņaprāt, šādu skolēnu skaits varētu būt mērāms tūkstošos. Un tam piekrīt arī izglītības ministre. Ir risks, ka pusaudžiem, kas pašlaik piedzīvo trauksmi, depresiju un izkrišanu no izglītības sistēmas pavisam, pieaugot būs zemākas karjeras iespējas, zemāks atalgojums un tā tālāk.

"Viņi daudz vairāk ārstēsies veselības aprūpes sistēmā – gan mentālās veselības, gan fiziskās.  Saprotot, cik liela ietekme ir mentālajai veselībai, it sevišķi pusaudžu vecumā, mēs varam saprast, kāpēc mums ir vērts tik ļoti pievērsties tieši pusaudžu vecumposmam un darīt visu, lai tās problēmas tur izlīdzinātu. Jo tam būs milzīga ietekme uz valsts ekonomiku, drošību un visu pārējo diezgan tuvā nākotnē," norādīja Konstantinovs. 

Ko darīt? Un kā palīdzēt? Ideja ir fondam "Plecs", kas kopā ar ārvalstu ekspertiem radījis digitālu atbalsta rīku, kas ļautu mērīt un sekot līdzi skolēnu emocionālajai labsajūtai. Ideja ir dot skolēniem aizpildīt anketas divas līdz trīs reizes mācību gada laikā, saprotot, vai bērna emocionālais stāvoklis ietekmē mācību sasniegumus. Un tad palīdzēt. Pašlaik rīks kopš marta izmantots 15 izglītības iestādēs visā valstī, iesaistot 10 000 skolēnu un 460 pedagogu.

"Piemēram, vienas skolas direktors Liepājā jau pēc pirmajiem datiem ir iesniedzis Izglītības pārvaldē pieprasījumu papildu un konkrētākiem resursiem atbalsta personālam uz septembri. Jo pilotpētījuma dati rāda, ka Covid-19 ietekmes dēļ mums šobrīd ir katrs trešais bērns tā saucamajā "uzmanības režīmā"," pastāstīja fonda "Plecs" vadītājs Jānis Erts.

Iecere ir šādas anketas jau nākamajā mācību gadā izdalīt pilnīgi visās skolās. Tam vajadzīgi aptuveni 700 000 eiro, un ministrija naudu gādā.

"Tā ir mūsu prioritāte, gādāt par izglītības pieejamību un kvalitāti bērniem. Un tas ir viens no pirmajiem rīkiem, kas principā runā par katra bērna ieraudzīšanu un viņa vajadzību kartēšanu," komentēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). 

Tikmēr vēl šogad, ministre uzskata, palīdzēšot pagarinātais gads, kas izņēmuma kārtā būs par nedēļu ilgāks  nekā iepriekš, dodot skolēniem iespēju sekmes uzlabot. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt