Tūkstošiem ārvalstu latviešu vēlas dubultpilsonību

Jau pēc dažām dienām, 1.oktobrī, stāsies spēkā daudzu gaidītie un ilgi tapušie Pilsonības likuma grozījumi, kas beidzot ļaus daudziem tūkstošiem ārzemju latviešu iegūt arī Latvijas pilsonību un atjaunot oficiālu piederību Latvijai tiem, kam pēc kļūšanas par citu valstu pilsoņiem Latvijas pilsonību atņēma ar varu.

Nav skaidrības par to, kā var iegūt Latvijas dubultpilsonību

Ilgu laiku tika lauzti šķēpi, ar kurām valstīm dubultpilsonība tiks pieļauta. Galu galā Latvijas pilsonību varēs saglabāt visi, kas kļuvuši par kādas citas ES, NATO vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņiem, kā arī tie, kas ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. Savukārt trimdinieki drīkstēs saglabāt dubultpilsonību ar jebkuru valsti.

Tiesa, daudziem arī īsi pirms jaunā likuma stāšanās spēkā joprojām nav skaidrs, kāda būs Latvijas pilsonības iegūšanas praktiskā puse, jo, kā ierasts, noteikumi par to izstrādāti pēdējā brīdī. Tāpēc nav izslēgts, ka ilgi gaidīto grozījumu starts sākumā būs visai juceklīgs.

„Es jūtos piederīga Latvijai, un tas būtu pagodinājums, ka Latvija jūt arī piederību man. Nav visu laiku jācīnās par savu eksistenci un uzturēšanos valstī, kurā es uzskatu, ka esmu savējā,” tā saka Kanādas latviete Jūlija Giforda, kura Latvijā dzīvo jau septīto gadu.

Stradiņos studējusi starptautiskās attiecības un tagad strādā „draugiem.lv”. Lai atvieglotu uzturēšanos Latvijā, viņa līdzās Kanādas pilsonībai savulaik ieguvusi arī Lielbritānijas pilsonību, un iespēju beidzot tikt pie Latvijas pases gaida ar lielu nepacietību. Lai gan likums to ļaus jau pēc dažām dienām, Jūlija joprojām ir neziņā, kā tas notiks praktiski. „Tā šobrīd ir lielākā problēma, ko es saskatu. Es tiešām vēlētos 1.oktobrī stāvēt rindā pēc savas Latvijas pases, bet nekur nav atrodams, kādi dokumenti būs vajadzīgi, lai es varētu pierādīt, ka mani senči ir bijuši Latvijas pilsoņi. Kuri dokumenti tiek uzskatīti par pieņemamiem, vai ir jāaizpilda kādas anketas - viss šis process man līdz šim nezināms. Neesmu varējusi arī internetā atrast,” norāda Giforda.

Rinda pēc Latvijas pilsonības vairāku mēnešu garumā

Jūlijas teikto vien nedēļu pirms jaunā likuma stāšanās spēkā apliecina arī Pasaules Brīvo latviešu savienības pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, kurš par dubultpilsonības iegūšanas kārtību ikdienā saņem daudz zvanu no latviešiem visā pasaulē. Līdz šim viņš nav varējis saņemt precīzas atbildes no Latvijas institūcijām un tālāk tās nodot tautiešiem. „Mēs, protams, ceram iegūt lielāku skaidrību, kā tas viss notiks, īpaši tajās zemēs, piemēram, Austrālijā un Brazīlijā, kur Latvijai nav savu vēstniecību. Tur tiešām varētu rasties daudz jautājumu, sevišķi Austrālijā, kur [dubultpilsonības] gribētāju, kā mums zināms, ir ļoti daudz, iespējams, pat vairāki tūkstoši,” saka Andersons.

Tagad jau pāris dienu atbildes uz šiem jautājumiem beidzot pieejamas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, jo vien nedēļu pirms jaunā likuma stāšanās spēkā valdībā beidzot apstiprināta praktiskā kārtība, kā pieteikties dubultpilsonībai.

Kā iepriekš intervijā Latvijas Radio uzsvēra pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, lielākajai daļai pretendentu, proti, tā saucamajiem trimdiniekiem, nebūs obligāti jābrauc uz Latviju, lai pieteiktos Latvijas pasei. „[Tas būs iespējams] trijos veidos - vai nu griežoties mūsu vēstniecībās, vai atbraucot uz Latviju, vai atsūtot šos dokumentus pa pastu uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Tātad, nepametot savu mītnes zemi, varēs iegūt Latvijas pilsonību,” stāstīja Citskovskis.

Trimdiniekiem no pieteikšanās līdz pases saņemšanai varētu paiet līdz četriem mēnešiem, bet krietni ilgāka procedūra gaida tos, kuru senči Latviju pametuši vēl pirms okupācijas un kuriem būs klātienē jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, intervijā skaidroja Citskovskis. „Valodas prasmes būs jāapliecina tikai vienai kategorijai - tās ir latviskas izcelsmes personas, kuras cēlušās no Latvijas teritorijas un pieder latviešu kopumam, bet nav pilsoņu pēcnācēji. Pārsvarā tie ir pēcteči cilvēkiem, kas izbraukuši no Latvijas vēl pirms neatkarības pasludināšanas. Viņiem jārēķinās ar apmēram gadu, jo būs jābrauc uz Latviju apliecināt savu latviešu valodas prasmi,” norāda ierēdnis.

Lielākā interese Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Austrālijā, ASV un Kanādā

Par to, ka dubultpilsonības gribētāju būs daudz, nešaubās ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ne Ārlietu ministrijā un Pasaules brīvo latviešu apvienībā, kas līdz šim kā iespējamo skaitu minējusi 23 000. Šīs aplēses tapušas, savulaik aptaujājot biedru organizācijas. Tomēr, kā atzīst PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, pašlaik reālo pretendentu skaitu ir grūti prognozēt. Pēc viņa teiktā, visvairāk interesentu varētu būt jaunākās emigrācijas populārākajās valstīs Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, kā arī Austrālijā, ASV un Kanādā, kur dzīvo daudz trimdas latviešu.

Ne visi no viņiem līdz 1995.gadam paguva izmantot iespēju pieteikties Latvijas pilsonībai, vienlaikus saglabājot arī otras valsts pilsonību. „Starp viņiem ir ļoti daudz tādu, kuri nepaguva vai pamatotu iemeslu dēļ tobrīd nevarēja iegūt Latvijas pilsonību, piemēram, bija citas valsts militārajā vai izlūkdienestā un tajā brīdī nedrīkstēja būt dubultpilsoņi. Galu beigās taču arī dzimst jauni bērni - pēc 1994.gada ir piedzimusi jauna paaudze, kam šī iespēja būt dubultpilsoņiem pēc 18 gadu vecuma bija liegta, un tagad tas būs iespējams,” saka Andersons.

Lielāka slodze ārlietu dienestam

Lielā interese par dubultpilsonību neizbēgami nozīmēs arī krietni vairāk darba gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, atzīmē Jānis Citskovskis. „Potenciālais interesentu skaits ir ļoti liels, un tas radīs ļoti lielu slodzi vēstniecībās. Man ir informācija, ka, piemēram, Austrālijā goda konsulam jau ir pieraksts ar pretendentiem vairākus mēnešus uz priekšu, lai varētu šos dokumentus iesniegt,” piemēru min Citskovskis.

Karsts telefons ir arī Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, tā intervijā Latvijas Radio apliecina Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns. Pēc viņa teiktā, vietējo latviešu vidū interese par iespēju iegūt dubultpilsonību ir milzīga un neapsīkst. „Lai kur es būtu - vai šeit Vašingtonā, vai Kalifornijā, Masačūsetsā, nepārtraukti šie jautājumi ir bijuši. Un man tiešām ir prieks, ka ir veiktas šīs izmaiņas Pilsonības likumā. Tā ir liela „paldies” dāvana ne tikai ASV latviešiem, bet visiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, it sevišķi tiem, kas ir daudz ieguldījuši Latvijas atjaunošanā,” norāda Razāns.

Par kapacitāti - protams, krīzes laikā Ārlietu dienests ir ļoti novājināts, tāpat kā citas nozares, un cilvēku skaits vēstniecībās dramatiski tika samazināts. „Mums ir ieplānoti arī palīgspēki no Latvijas. (..) Pat ja dabūjam klāt vēl vienu cilvēku, tas jau ir pieaugums par veseliem 100%, ko mēs noteikti ļoti efektīvi izmantosim. (..) Tāpat mēs plānojam doties uz dažādām Amerikas vietām un palīdzēt cilvēkiem, izmantojot dažādas mūsdienu tehnoloģiju iespējas,” saka Razāns.

Liela interese par iespējām tikt pie dubultpilsonības ir arī Vācijas latviešu vidū, atzīst Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. „Mēs saņemam vēstniecībā zvanus, kas liecina, ka pēc tam, kad grozījumi Pilsonības likumā būs stājušies spēkā, būs interese par šo jautājumu, pamatā - atjaunot Latvijas pilsonību. Vēstniecība gatavojas šim uzdevumam, un varu apliecināt, ka būsim gatavi darīt visu nepieciešamo [lai to izpildītu],” norāda Kuzma.

Līdz ar Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanos tiks izbeigtas arī vairums tiesvedību par Latvijas pilsonības atņemšanu tiem, kas kļuvuši par kādas citas valsts pilsoņiem. Līdz šim ik gadu no Latvijas pilsonības atteicās vai to atņēma vairāk kā 300 cilvēkiem. Viņi Latvijas pilsonību varēs atjaunot, ja reizē ir kādas citas ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsoņi. Šīs ir valstis, ar ko Latvija turpmāk automātiski pieļaus dubultpilsonību.

Sapnis – ar Latvijas pasi kai svinēt 18.novembri

„Līdz šim es tiešām cīnījos par savām tiesībām uzturēties Latvijā,” secina Jūlija. Kanādas latvietei Jūlijai Gifordai gadiem ilgušās klapatas ar uzturēšanās atļaujas atjaunošanu šoruden beidzot būs galā. Latvijas pilsonībai pieteiksies arī viņas radi un draugi. „Manā ģimenē pilnīgi noteikti pieteiksies vismaz divi, ja ne trīs cilvēki. Un man ir arī ļoti daudz draugu, kuri noteikti izmantos šo iespēju. Jo visi ir sapratuši, ka pilsonība un latvietība vispār ir atslēga, kas paver iespējas uz pasauli, Eiropu un interesantu dzīvi. Un kāpēc gan šo iespēju neizmantot? Šajā globālajā pasaulē, es domāju, ka mēs arī saprotam - nav vairs tā, ka Latvija ir kāda ļoti tāla zeme, kurā mēs neko nevaram ietekmēt. Mēs varam būt lietas kursā par notiekošo. Daudzi gribētos balsot vai dzīvot un studēt šeit. Un, protams, tas daudz ko atvieglo, ja tev ir pilsonība, ja valsts labprātīgi tevi uzņem,” iemeslus, kāpēc cilvēki vēlas iegūt Latvijas pilsonību, skaidro Giforde.

Jūlijas sapnis ir Latvijas pasi savās rokās turēt jau 18.novembrī. Vai tas izdosies, būs atkarīgs no tā, cik liela būs ažiotāža ap dubultpilsonības iegūšanu, atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Oficiālais termiņš ir četri mēneši, bet var cerēt, ka vismaz Latvijā dzīvojošajiem trimdiniekiem ceļš līdz Latvijas pasei būs īsāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti