Daugavpils slimnīcas Tuberkulozes nodaļas vadītāja Glafira Nikolajeva par ārstu pneimonologu Daugavpilī strādā kopš 1970.gada. Nikolajeva norāda, ka tuberkuloze kā masu slimība tika likvidēta ap 1990.gadu, taču pēc tam tika vērojams zīmīgs pieaugums, kas virsotni sasniedza 1998.gadā, kad uz 100 000 iedzīvotāju tika reģistrēti 74 saslimšanas gadījumi. Vērojot slimības tendences visus šos gadus, ārste skaidro - pašlaik netiek veikti profilaktiskie izmeklējumi, tāpēc slimība galvenokārt tiek konstatēta jau smagā pakāpē.
"Šī plauša ir tīra, laba, bet šeit ir balts plankums. Viņš pagulēja, dzērājs, aizgāja, meklēja viņu, pagāja gads. Šeit viņš nonāca jau 2015.gada 1.aprīlī. Mēs varējām izārstēt, tagad nezinu - no aprīļa viņš guļ, ārstēšanai nav ne gala, ne sākuma," stāsta Glafira Nikolajeva.
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, diagnosticēt slimību ir kļuvis daudz vieglāk un ātrāk, ir radītas arī efektīvas zāles, kā arī ārstēšanu apmaksā valsts. Neskatoties uz to, savlaicīgās profilakses un ambulatoro izmeklējumu trūkums kļūst par iemeslu tam, ka ārstēšanas process ieilgst vai arī iestājas pacienta nāve.
"Preiļi ir tuvu, saslimstība nav tik maza, pneimonologs strādā pusslodzi - trīs līdz četras stundas dienā. Ko viņš var izdarīt? Neko. Kas ir mūsu tuberkulozes slimnieks? Sūdzību nav, viņš neiet - viņš jāsauc, jāaizbrauc pie viņa, jāapskatās viņa dzīves apstākļi," skaidro Glafira Nikolajeva.
Valsts medicīnas aprūpe pakāpeniski kļūst par katra pacienta individuālo lietu, piekrīt ārste. Valstī arī neeksistē konkrētas programmas, kas veicinātu dažādu slimību profilaksi. Pozitīvas izmaiņas netiek gaidītas arī nākamgad, jo tiek prognozēts medicīnas nozares finansējuma samazinājums.
