Trūkstošo 10% finansējuma dēļ apdraudēta Hidroekoloģijas institūta nākotne

Lai gan Latvijas Hidroekoloģijas institūta gada apgrozījums ir aptuveni miljons eiro, no kuriem 80% nav Latvijas budžeta līdzekļi, tomēr pašlaik institūta turpmākā darbība ir apdraudēta, jo nākamgad nav paredzēti 100 tūkstoši eiro valsts finansējuma, kas būtu nepieciešams institūta uzturēšanai. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Aktuālais temats” stāstīja institūta direktore Anda Ikauniece.

Institūta gada apgrozījums ir apmēram viens miljons eiro, no kura 80% iegūst konkursos no ārvalstu projektiem. Savukārt Latvijas valsts budžeta finansējums ir 20%, no tiem puse tiek atvēlēta jūras monitoringa programmai – novērojumiem jūrā, kas jāveic visām Eiropas valstīm, kuras atrodas pie jūras. Savukārt atlikušie 10% ir bāzes finansējums, kas kalpo institūta uzturēšanai, tostarp komunālie maksājumi, alga grāmatvedim, stāsta Ikauniece.

“Savukārt tas, ko mēs nomaksājam valsts budžetam nodokļos, bija apmēram 250 tūkstoši eiro. Tātad tas, kas nāk no valsts budžeta un kas atgriežas valsts budžetā, ir līdzsvarā,” skaidro institūta direktore. Viņa gan piebilst, ka institūts nenodarbojas tikai ar to, lai “apmierinātu savu ziņkāri” - ar to netiktu pie starptautiskiem projektiem.

“Mūsu izaicinājums ir pat smieklīgs, ņemot vērā mūsu miljona apgrozījumu, bet tie uzturēšanas izdevumi ir sedzami savādākā veidā, nekā no projektu līdzekļiem. Uzturēšanas izdevumi - smieklīgie 100 tūkstoši – ir tie, kas mums nākamgad nepienākas no zinātniskās bāzes finansējuma. Kur lai tos tagad ņem, ir problēma,” atzīst Ikauniece. Institūtam nav tādas saimnieciskās darbības un biznesa virzienu, kurā varētu iegūt līdzekļus.

“Kaut kur tas ir komiski, kaut kur skumji. Būtu ārkārtīgi bēdīgi un nožēlojami, ja mums vajadzētu pārtraukt savu darbību vai piešķirt garus bezalgas atvaļinājumus cilvēkiem, vai darboties stāvoklī, kas līdzinātos ziemas miegam,” saka Ikauniece.

Šādā situācijā institūts nonācis, jo nav izdevies īstenot ideju par plašāku vides institūtu. Tas būtu nepieciešams, piemēram, vides politikas veidošanai. “Mēs neesam tikuši pie iespējas izveidot jaunu institūtu, un mums kaut kā jāturpina funkcionēt līdz nākamajam brīdim, kad būs šāda iespēja. Tāds drusku strupceļš.”

Savukārt Hidroekoloģijas institūta pievienošana kādam citam situāciju vien sarežģītu, turklāt daļa darbinieku varētu pārdomāt darbu tajā, saka Ikauniece.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nodarbojas ar jūras vides un citu ūdens baseinu pētniecību. Tajā nodarbināti apmēram 50 darbinieki.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti