Trūkst policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju; cer piesaistīt Covid-19 dēļ bez darba palikušos un veikt tehniskus uzlabojumus

Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) pērn atvaļināto bijis vairāk nekā jauno darbinieku. Uzmanību šai situācijai pievērsusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ( OECD). Iekšlietu ministrija apņēmusies sagatavot priekšlikumus dienestu darba uzlabošanai un sagaida atsaucību iekšlietu ministra aicinājumam dienestiem piesaistīt pašlaik bez darba palikušos valsts kapitālsabiedrību darbiniekus. 

Trūkst policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju; sagaida Covid-19 dēļ bez darba palikušos un tehniskus uzlabojumusJānis Kincis

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vakanto amata vietu skaits sasniedz 6  -7%. Ir pieejamas ap 50 darba vietas ugunsdzēsējiem, trūkst arī VUGD autovadītāju. Cilvēku trūkuma dēļ izveidota darbavieta, kur ugunsdzēsējs ir arī autovadītājs.

    „Mēs nevaram saplānot un ievērot normatīvajos aktos noteiktos periodus, cik bieži cilvēkam ir jāatpūšas. Esam kritiski samazinājuši dzīvības glābšanas kapacitāti atsevišķās struktūrvienībās, un mums ir tikai divi vai trīs cilvēki dežūrmaiņā. Citās Eiropas Savienības valstīs tie ir pieci vai seši cilvēki,” pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

    Atsevišķos brīžos, piemēram, apjomīgā kūdras ugunsgrēka dzēšanā Talsu novada Valdgalē pirms pusotra gada nācies dienestā esošos glābējus nodarbināt virsstundu režīmā. Tādējādi toreiz vien izlietots papildus pusmiljons eiro. Dienestā trūkums jūtams arī virsnieku rindās, attiecīgi viens cilvēks dienesta darba plānošanā un projektu organizēšanā uzņemas divu cilvēku darbu. Lēsts, ka dienestā vajadzētu 110 papildu štata vietas.

    Savukārt Valsts robežsardzē nenokomplektēto darbavietu skaits dažus gadus turējās 5 - 6% apjomā, bet pašlaik kāpis līdz 11%. Tas nozīmē, ka trūkst vairāk nekā 260 cilvēku. Vissarežģītākā situācija ir lidostā „Rīga”, kur trūkst 20% robežsargu. Papildus tam jārēķina arī darba nespējas, atvaļinājumi, dekrēta atvaļinājumi. Visai bieži robežsargus ar krietni augstāku atalgojumu vilina Nacionālie bruņotie spēki, atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

    „Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai nedrīkstētu būtu atšķirīga motivējošā situācija, jo patiesībā kara gadījumā Valsts robežsardzes darbiniekus iekļautu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Attiecīgi viens no potenciālajiem bruņoto spēku elementiem ar lielu personālo resursu pašreiz netiek pienācīgi nodrošināts,” norādīja Pujāts.

    Lielākais nenokomplektēto darba vietu skaits ir Valsts policijā - 19,7%, visvairāk Rīgā – gandrīz 28%. Vakantas ir piektdaļa izmeklētāju vietas, savukārt gan operatīvajā darbā, gan satiksmes kontrolē – 23%. Visu dienestu kopsavilkumā visbiežākie iemesli darbinieku aiziešanai ir izdienas vecuma pensijas sasniegšana un nepietiekams atalgojums.

    Iekšlietu resoram atalgojuma palielināšanai 2020. gada budžetā izdevās iegūt apmēram trešdaļu no prasītā, bet vidēja termiņa budžeta plānā 2020. līdz 2022. gadam lielāks finansējums šim mērķim nav ieplānots. Sekas – pārslodze dienesta pienākumu izpildē saglabāsies. No papildu piešķirtā finansējuma atalgojums, piemēram, Valsts robežsardzes instruktoriem audzis par 50 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet jaunākajiem virsniekiem - 25 eiro pirms nodokļu nomaksas. Robežsargu darbā papildu apgrūtinājumu rada dienesta pienākumi tālu no mājām, tāpēc rosināts atjaunot tā saucamo robežpiemaksu.

    Tomēr izmaiņas dienestu darba organizācijā ir gaidāmas. Nesen noslēgušies divi starptautiski auditi iekšlietu dienestos, un valdības darba kārtībā nonāks Iekšlietu ministrijas piedāvājums darba uzlabošanai, sola Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

    „Šis ir pasākumu komplekss, ko mēs gan jau īstenojam, gan rosināsim valdībā papildu lietas, par ko būs nepieciešama politiska izšķiršanās,” viņš sacīja.

    Pēc auditiem sadarbībā ar Eiropas Komisiju top priekšlikumi, kas prasītu līdzekļus valsts budžetā. Piemēram, par virsstundu apmaksas sistēmu VUGD un tehnisko palīglīdzekļu, piemēram, fotoradaru klāsta papildināšanu Valsts policijas darba atvieglošanai. Ministrija arī rosinās Valsts policiju atbrīvot no dažādu objektu apsargāšanas, stāstīja Trofimovs. Savukārt robežsargu darba atvieglošanai lidostā „Rīga” plānots ieviest vairākus automātiskos robežas šķērsošanas vārtus, lai nodarbinātu mazāk robežsargu. Iekšlietu ministrija šos priekšlikumus valdībā plāno iesniegt jau šogad.

    Pašlaik gan dienaskārtību mainījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pasākumi. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no "KPV LV" rosinājis visus trīs iekšlietu dienestus uzrunāt “airBaltic” un “Latvijas dzelzceļa” atlaistos darbiniekus, lai viņus apmācītu un uzņemtu savās rindās. Šim piedāvājumam sagaidāma atsaucība, atzina Ģirģens.

    „Es dienestiem devu uzstādījumu sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, aviācijas un dzelzceļnieku arodbiedrību. Mums jau ir atsaukusies aviācijas arodbiedrība, kura uzskatīja, ka šis piedāvājums ir ļoti labs. Tā informējusi biedrus par iespēju pārkvalificēties uz iekšlietu sektoru, ja nu kāds neturpinās strādāt, piemēram, „airBaltic”. Dzelzceļnieku arodbiedrība vēl nav atsaukusies,” stāstīja Ģirģens.

    Ministrs ir pārliecināts, ka ne visās nozarēs pēc Covid-19 krīzes būs iespējams atjaunot līdzšinējo ekonomisko aktivitāti, tāpēc, viņaprāt, iekšlietu dienestiem cilvēku piesaiste varētu izdoties. Vienlaikus Ģirģens rēķinās, ka tas papildus liks rūpēties par atalgojuma jautājumu iekšlietu dienestos. Tāpat ministrs piekrīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera iepriekš publiski paustajam, ka Covid-19 krīzes dēļ varētu kāpt noziedzības līmenis. Šajā situācijā ministrija regulāri komunicēšot ar Ģenerālprokuratūru.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti