Dienas ziņas

Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Trūkst piemērotu ēku cilvēku izmitināšanai

Trūkst piemērotu ēku migrantu izmitināšanai

Līdztekus Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadam un Daugavpilij šonedēļ saņemta informācija arī no pārējām pašvaldībām par tukšām ēkām aizturēto nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanai nepieciešamības gadījumā. Pēc Operatīvās vadības centra sanāksmes secināts, ka pagaidām neviena no tām neatbilst minimālajiem kritērijiem cilvēku izmitināšanai.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Ludzas, Augšdaugavas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī, Iekšlietu ministrijas Operatīvās vadības centrs šajās pašvaldībās aktīvi apzināja ēkas, kas nepieciešamības gadījumā būtu piemērotas nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanai. Starp tām galvenokārt ir slēgtās skolas vai objekti, kuros šobrīd nenotiek nekāda darbība.

"Ludzas novada pašvaldība, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas pieprasījumu, izsūtīja informāciju par četriem objektiem – par Nirzas pamatskolu, Goliševas pamatskolas ēku, Ezersalas bijušo internātskolu un Ņukšu pamatskolu, kas sen slēgta. Interesi izteica tieši par Ezersalas internātskolu," stāstīja Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Latvijas Zemnieku savienība).

Lai gan Ezersalas speciālā internātpamatskola slēgta vien pērn, pēc ēkas apsekošanas tā atzīta par neatbilstošu cilvēku izmitināšanai. Piemērotas ēkas nav rastas arī Augšdaugavas un Krāslavas novados. Līdzīga situācija ir Daugavpilī.

"Ņemot vērā Daugavpils esošos resursus, mums nav brīvu skolu, kuras atbilstu visām prasībām attiecībā uz bēgļu izmitināšanu. Rezultātā mēs piedāvājam Iekšlietu ministrijai, arī Valsts robežsardzei savu palīdzību bēgļu transportēšanai uz galvaspilsētu," norādīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš („Saskaņa”).

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs pastāstīja, ka kritēriji nav neizpildāmi: "Tie kritēriji, protams, ir tie paši kā pie jebkura cilvēka izmitināšanas. Minimālie standarti, kas saistīti, protams, ar izmitināšanu, ēdināšanu, ūdens pieejamību, siltumu."

Pagājušajā nedēļā Operatīvās vadības centrs pieprasījumu apzināt tukšās ēkas nosūtīja arī visām pārējām Latvijas pašvaldībām. Lai arī atsaucība informācijas sniegšanā tiek vērtēta kā augsta, secināts, ka kritērijiem atbilstošu telpu pašvaldību īpašumā nav.

"Tas bija mūsu pienākums – saprast, vai ir šo nekustamo īpašumu portfelis, kas piederīgs valstij vai pašvaldībai, vai arī kādai nozares ministrijai; šo apli mēs būsim izgājuši. Šī situācija nav īpaši atšķirīga no tā, kādā mēs bijām 2015., 2016. gadā, kad ar līdzīgu pieprasījumu mēģinājām apzināt pieejamās telpas," norādīja Trofimovs.

Apzinoties, ka situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir neparedzama, Iekšlietu ministrija turpina darbu arī pie citiem nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanas risinājumiem, taču pagaidām neatklāj – kādiem.

"Protams, ja būs nepieciešams, Valsts robežsardzei būs iespējas sadarboties ar Valsts policijas attiecīgām telpām. Bet mēs strādājam pie citiem risinājumiem, kas dos iespēju, protams, nodrošināt nepieciešamības gadījumā šo cilvēku izvietošanu, ja tāda vajadzība radīsies. Šodien es konkrēto objektu nosaukumu neminēšu," sacīja Trofimovs.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" jau izmitināti 339 cilvēki, taču kopumā tajā pieejamas aptuveni 400 vietas. Savukārt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī šobrīd aizņemtas 56 no pieejamajām teju 90 vietām.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. 

Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt