Āraišu arheoloģiskā muzejparka teritorijā ietilpst viduslaiku mūra pilsdrupas, Meitu sala un ezerpils, kurā aplūkojamas koka mājiņas, kādās senie latgaļi dzīvojuši pirms aptuveni 2000 gadiem. Guļbūvju namiņu celti 90. gadu vidū un šobrīd jau teju visiem ir nepieciešama nopietna rekonstrukcija. Kopš 2008. gada muzejparks darbojas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē. Ar pašlaik pieejamo finansējumu muzejparks spēj tikai izdzīvot, veicot pašus nepieciešamākos uzturēšanas darbus.
„Mums ir par maz resursu - gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu. Kā valsts iestāde mēs daudz kur nevaram startēt, nevaram dabūt Eiropas fondu naudu, mums nav līdzfinansējums, lai mēs varētu startēt,” sūkstās Āraišu arheoloģiskā muzejparka vadītāja Agnese Ramata.
Rūpes par muzejparka attīstībā būtu gatava uzņemties Amatas novada pašvaldība, piemēram, pārņemot muzejparka teritoriju. Viena no pašvaldības iecerēm būtu šajā vietā veidot modernu tūristu informācijas centru. Taču lai uzturētu un attīstītu muzejparka teritoriju, ar pašvaldības finansējumu vien būtu par maz, saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte:
„Tas tomēr ir viens no Latvijas vēstures nozīmīgākajiem objektiem, kurš būtu pelnījis arī valsts finansējuma daļu. Pašvaldība varētu piesaistīt projektus un iesaistītos ar nelielu līdzfinansējumu šo projektu realizēšanā un sagatavošanā. Bet visu šo objektu pacelt ar pamatbudžetu pašvaldība nav spējīga.”
Ideju, kā attīstīt šo teritoriju, netrūkst arī muzejparka vadītājai. Citviet Eiropā līdzīgi muzeji piedāvā apmeklētājiem piedalīties vēstures rekonstruēšanā.
„Sezonā būtu nepieciešams, ka visu laiku mājiņās kāds dzīvo un rāda šos amatus, diemžēl ar saviem resursiem mēs to nevaram nodrošināt,” atzīst Ramata.
Lai meklētu variantus, kā attīstīt Āraišu arheoloģiskā muzejparka teritoriju, aprīļa vidū Amatas novada pašvaldība rīkos Āraišu forumu, kurā piedalīsies vēstures un tūrisma speciālisti, muzeologi, kā arī vietējie iedzīvītāji.
