Kā izdevās noskaidrot, norādes ar attālumu līdz Viļņai, izbraucot no Rīgas un Latvijas teritorijā esošajā automaģistrāles “Via Baltica” posma, ilgu laiku nebija manāmas divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, no Rīgas uz Lietuvu jābrauc pa “Via Baltica” maģistrāli, taču arī Lietuvā šī maģistrāle nesasniedz Viļņu. Savukārt Kauņa ir lielākais centrs maģistrāles “Via Baltica” posmā Lietuvā.
Otrais iemesls - ja Lietuvā ceļa zīmes ar attālumu starp pilsētām ražo un uzstāda par degvielas akcīzes naudu, Latvijā tas tiek darīts par valsts budžeta līdzekļiem. Finansējumu šim nolūkam grūti atrast, tomēr Satiksmes ministrijai jau ir izdevies “Via Baltica” posmā no Rīgas līdz Lietuvas robežai uzstādīt trīs vai četras norādes ar attālumu lidz Viļņai. Šis darbs tikšot turpināts.
Savukārt, asociācijas “Latvijas un Lietuvas forums” priekšsēdētājs Alvids Butkus to sauc par birokrātu atrunāšanos un apgalvo, ka Latvija varētu izrādīt lielāku cieņu Lietuvas vēsturiskajai galvaspilsētai Viļņai. Pec Butkus teiktā, arī padomju laikā, braucot no Rīgas, attālums tika norādīts tikai līdz Kauņai, bet Viļņa tikusi ignorēta.
Latvijas Universitātes docents lietuvietis Edmunds Trumpa, kam arī bieži jādodas uz Viļņu, piekrīt, ka ceļa zīmēm ar attālumu arī līdz Viļņai ir jābūt.
Tomēr, pec Trumpas teiktā, tādu ceļa zīmju ar katru gadu kļūst arvien vairāk, un šī problēma ir pārāk sīka, lai Latvija un Lietuva rīkotu skaļas akcijas vai abas valstis viena otrai izvirzītu ultimatīvas prasības. Esmunds Trumpa ironizē: ”Vai tad līdz šim kāds ir apmaldījies un nav varējis tikt līdz Viļņai?..”
