Panorāma

Likumu grozījumi taksistu savaldīšanai

Panorāma

Panorāma

Trūkst atbalsta pilngadīgajiem «sistēmas bērniem»

Trūkst atbalsta pilngadīgajiem «sistēmas bērniem»; pabalsts dažās pašvaldībās vien 100 eiro

Bērnunamu bērniem sasniedzot pilngadību, liela daļa tiek pamesta likteņa varā. Neviena pašvaldība nesniedz tādu atbalstu, lai nule pilngadību sasniegušais jaunietis varētu sākt patstāvīgu dzīvi. Dzīvokļa īrei atvēlētais pabalsts dažās pašvaldībās sasniedz vien 100 eiro gadā.

''Uzreiz pēc 18. dzimšanas dienas man lika pamest bērnunamu, man nebija pat kur palikt pa nakti, jo dzīvoklis, ko piedāvāja pašvaldībabija briesmīgs.'' Šis ir reāls pieredzes stāsts, ko stāsta daudzi bijušie ''sistēmas bērni''. 

Līdzīgus piemērus, kā atbalsta trūkums salauž cilvēku, ir redzējis arī Ingus, kura dzīve pagājusi bērnunamā. Viņš uzskata, ka viņam izķepuroties un pabeigt augstskolu palīdzēja viesģimenes atbalsts.

"Man personīgi, aizejot uz jauno dzīvesvietu, personīgās sajūtas - man gribējās raudāt, jo es redzēju, ka [..] vannasistaba bija melna. Ja man nebūtu šī viesģimene, kura mani atbalsta finansiāli, es nespētu parūpēties par to, ka ir šī elementārā malkas apkure," viņš stāstīja.

Inese Kovaļevska, kura pārņēmusi Jelgavas bērnunama vadību, stāsta, ka bērnunamu bērniem, kuri ilgstoši dzīvojuši kopā, ir tendence apvienoties. Paliekot bez mājām, jaunieši saskaras ar bezcerību. Nezinot, kā atrast palīdzību un neuzticoties apkārtējiem, skarbā pieredze nereti noved pie konflikta ar likumu. 

"Tāpat ir jāēd, tāpat vajag apģērbties... Un tad ir citi veidi, kā iegūt to, un tad parādās problēmas ar likumu, un mums šie bērni izslīd no rokām. Un tas, ko es novēroju, jauniešiem ir kauns risināt šos jautājumus," norādīja Kovaļevska.

Tiesībsarga birojs, kas šo jautājumu pētījis padziļināti, norāda, ka no 119 pašvaldībām neviena nesniedz tādu atbalstu, lai bijušais "sistēmas bērns" spētu noīrēt kaut istabu cienīgos apstākļos. Ir pašvaldības, kas īrei piešķir vien 100 eiro gadā. Dažas šo summu izmaksā reizi trīs mēnešos, citas reizi gadā, kas parāda, ka reti kuram izīrētājam radīsies vēlme saistīties ar "sistēmas bērnu", kuram trūkst naudas.

"Viens, ka tā nauda ir maza, izīrētāji negrib saistīties ar sociālo dienestu. Tiešām, tādu ideālo pašvaldību atrast nav iespējams, no kuras nākot jaunietis varētu noīrēt patstāvīgi kaut vai istabu. Viņš nevar šādu istabu noīrēt un samaksāt komunālos maksājumus," skaidroja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Labklājības ministrijā uzskata, ka situācija parāda pašvaldības attieksmi. "Viņa redz, kāds ir personu lokas, kas ir viņu pārraudzībā. Un tas ir būtībā attieksmes jautājums. Un vēlreiz es gribu uzsvērt - mēs kā pieaugušie esam atbildīgi par šiem bērniem. Tas nekas, ka tas nav mūsu ģimenes loceklis. Tā ir mūsu sabiedrība," teica ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. 

Dažas pašvaldības sākušas nodrošināt atbalsta personas, kas jauniešiem var palīdzēt sākt patstāvīgu dzīvi. Nozares speciālisti atzīst - situācija joprojām ir tālu no ideālās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti