Pusdiena

Ekonomikas ministrija: Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcai varētu palīdzēt «Altum»

Pusdiena

Eksperti: Nerezidentus apkalpojošajām bankām būs jāmeklē jauni veidi, kā pelnīt

Trūcīgo skaits Rīgā rūk, budžeta tēriņi pabalstiem – saglabājas

Trūcīgo skaits Rīgā rūk, budžeta tēriņi pabalstiem – saglabājas

Lai gan trūcīgo un citādi sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju skaits Rīgā turpina sarukt, nemainīgi lieli nākamā gada budžetā plānoti izdevumi pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības pasākumiem. Ieskaitot ap 90 miljonu eiro dotācijas uzņēmumam «Rīgas satiksme», rēķināms, ka galvaspilsēta rīdzinieku pabalstīšanai iztērēs ap piekto daļu no gandrīz 860 miljonu eiro budžeta. 

Vidējā „uz rokas” saņemtā alga pēdējos piecos gados Rīgā palielinājusies par ceturto daļu, un sarucis trūcīgo iedzīvotāju skaits. Bet tā dēvētais ekonomiskās spriedzes rādītājs samazinājies par trešo daļu, un pērn nepilni 40% rīdzinieku nespēja par kaut ko samaksāt. Tā lasāms Rīgas nākamā gada budžeta paskaidrojuma rakstā.

Tomēr, lai gan izdevumi sociālajai palīdzībai vairs nepieaug, nozares finansējums netiks samazināts un arvien būs gandrīz 90 miljonu apmērā.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa no „Saskaņas” atzīst, ka “mēs neko nesamazinām, palielinām pakalpojumus”.

Ja kaut kas ietaupītas uz pabalstu rēķina, naudu novirza pakalpojumu palielināšanai, piemēram, pansionātos, dienas centros, skaidro Veidiņa. 

Rīgā bija 15 pabalsti, bet šogad būs arī sešpadsmitais. Jaunais 50 eiro ikmēneša pabalsts, par ko gan vēl jālemj Rīgas domei, plānots 253 aizbildņiem, kas audzina mirušu vecāku bērnus.

Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors  skaidro – ja aizbildnim ar ģimeni nepieciešama sociālā palīdzība, tad apgādnieka zaudējuma pensija tiek ieskaitīta ienākumos. “Un mēs esam saskārušies ar vairākiem gadījumiem, kas pierāda, ka papildu finansējums nepieciešams, lai motivētu aizbildņus uzņemties rūpes par šiem bērniem un finansiāli viņus atbalstītu,” saka Moors.

Sociālo jautājumu komiteja arī vienojusies par sešiem eiro līdz 60 eiro mēnesī palielināt pabalstus aizbildņiem par otro un katru nākamo bērnu. Tāpat atbalstīts priekšlikums par 25 eiro līdz simt eiro palielināt reizi gadā izmaksājamo pabalstu vairāk nekā 3100 politiski represētajām personām.

Pirms gada ar ierosinājumu represēto pabalstu palielināt par pieciem eiro domē vērsās opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš no Nacionālās apvienības, taču toreiz koalīcijas partijas viņa priekšlikumu noraidīja.

Opozīcijas deputāts Olafs Pulks no „Vienotības” par domes sniegtajiem labumiem iedzīvotājiem ir kritisks.

“Netiek pievērsta uzmanība dzīves kvalitātes uzlabošanai - samazināt rēķinus par komunālajiem maksājumiem, par braukšanu sabiedriskajā transportā,” norāda Pulks.

Viņaprāt, domē “ir tā tendence palīdzēt savējiem”, piemēram, arodbiedrība ''LABA''  saņem miljonus no pašvaldības uzņēmumiem, bet, pēc Pulka teiktā, šī arodbiedrība ir “Saskaņas” ideoloģiskais ieroču nesējs, kas “ierodas un svilpj kādā vietā, kur viņiem liek”.

Tikmēr Augstākā tiesa šonedēļ likusi arodbiedrībai „LABA” sniegt informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam saistībā ar tēriņiem par kādu piketu, kas saistīts ar pilsētas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu politisku aktivitāšu finansēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt