Bauskā iecienītākās peldēšanās vietas ir Mūsas upē, kas gan nav oficiālas peldvietas. Daudzmaz labiekārtota ir tikai krasta zona, bet par drošību un ūdens kavalitāti jādomā pašiem.
"Es domāju, ka te ir diezgan droši, jo te nav īpaši dziļš, bet ir reizes, kad no ūdens parādās izsitumu. Zināmas šaubas jau māc, bet tā kā īpaši citur [iet] nav [kur]..." saka TV "Spektrs" uzrunātā baušķeniece Agate.
Brīvie ūdens klajumi Mūsas upē ir tikai dažviet, bet pārsvarā tā ir pamatīgi aizaugusi. Ūdens gan ir dzidrs un tajā redzamas zivtiņas. Pieredzējušais vides speciālists pēc šis ainavas spēj pateikt kaut ko arī par ūdens kvalitāti.
"Ūdens ir bagāts ar barības vielām. Šeit, Zemgalē, mums no lauksaimniecības tiek ievadīts pastiprināti slāpeklis, fosfors, kas izpaužas tādā veidā, ka upe pastiprināti aizaug. Šis barības vielas jau nav nekādas indes, vienīgi tas ir riska faktors, ka var izveidoties tāda vide, kas varētu kaitēt peldēšanai," secina vides speciālists Māris Gabrāns.
Ūdens monitorings visā Bauskas novadā netiek veikts nevienā vietā. Gluži tāpat pilsētai nav arī oficiālas peldvietas, kur drošību uzraudzītu glābēji. Pašvaldībā skaidro, ka peldvietas uzturēšanai gadā būtu nepieciešami ap 70 000 latu, kas novada budžetam būtu pārāk liels slogs.
"Vismaz 30 000 latu ir apsaimniekošana, ūdens kvalitātes noteikšana. 20 000 vismaz ir smilts ikgadējā nomaiņa, jo upes pavasaros iziet no krastiem, un smilts ir jāatjauno pēc noteikumiem. Nākošais izdevums ir glābēji peldvietās," norāda Bauskas novada izpilddirektora p.i. Jānis Kalinka.
Pašvaldība gan vieš cerības, ka kādreiz baušķeniekiem labiekārtota pludmale būs. Izvērtēšanai iesniegts projekts veikparka izveidei. Tādējādi, ja tas tiks apstiprināts, tad jau nākamvasar sāksies darbi un tiks izveidota arī pludmale. Tiek lēsts, ka šāda atpūtas kompleksa uzturēšanai vajadzēs tikpat daudz naudas, cik peldvietai.
