Aprīļa sākumā valdība lēma par 14 miljoniem eiro palielināt trīs lielāko slimnīcu – Rīgas Austrumu, Paula Stradiņa un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu pamatkapitālu. Nauda bija paredzēta papildu aprīkojuma iegādei, lai varētu veikt diagnostiku un pārbaudes vīrusa Covid-19 izraisītās slimības izplatības laikā. Diskusijas raisīja gan iegādātās papildu gultas vietas, gan ginekoloģijas krēsli un citas iekārtas - Austrumu slimnīcai bronhu izmeklēšanas iekārta un gēnu sekvenēšanas iekārta.
"Arī daudziem deputātiem radās šis jautājums – vai šīs lietas nebija iegādājamas citā reizē un vai tās tiešām ir akūti nepieciešamas. Protams, mēs saņēmām atbildes, ka slimnīcas gatavojas lielākajam iespējamajam cilvēku pieplūdumam un tām ir jābūt gatavībā. Kā komisija uzdevām jautājumu Iepirkumu uzraudzības birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kontrolei. Un viņi apstiprināja, ka nesaskata iespējamos korupcijas riskus esošajiem iepirkumiem. Bet viņi turpinās kontrolēt. Piemēram, par plaši apspriestajām sejas maskām gala ziņojums būs maija beigās," stāsta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens ("KPV LV").
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") stāsta, ka gēnu sekvenēšanas iekārta noder slimības izpētē un taktikas koriģēšanā. Šī iekārta gan nekonkurējot ar iekārtām, kas paredzētas diagnostikai. Tomēr iekārta palīdzēs noteikt, vai tas ir tas pats vīruss brīžos, kad slimība atkal uzliesmos. Turklāt vīrusu varētu precīzāk izsekot.
Sēdē diskutēja arī par Stradiņa slimnīcas sarakstā iekļautajiem ginekoloģijas krēsliem un dzemdību gultām. Tie esot paredzēti grūtniecēm, kas ir Covid-19 pozitīvas. Šīs sievietes nepieciešams nodalīt no pārējām dzemdētājām, tāpēc iegādātas atsevišķas iekārtas, skaidroja ministre. Publiski daudz apspriests arī sejas masku iepirkums un saņemtā produkta atbilstība veselības aprūpes darbinieku vajadzībām. Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs skaidroja, ka pēc pārbaužu un testu veikšanas apstiprinājies, ka maskas atbilst prasībām.
"Rīgas Stradiņa universitātes laboratorijā vizuāli pētīja masku uzbūvi un struktūru, arī caursūkšanos testēja, un tās atzina par vajadzībām atbilstošām," pauda Labsvīrs.
Turklāt masku testēšana vēl turpinās, lai varētu izmērīt precīzu gaisa caurlaidību. Šo un citus iepirkumus uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī Valsts kontrole. Uzraugi pagaidām korupcijas riskus iepirkumu procesā neredz. Tomēr darbs vēl turpinās, stāsta Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava.
"Varu apstiprināt, ka šobrīd veicam pārbaudes par individuālo aizsarglīdzekļu iegādi. Un darbs turpināsies visu maiju. Maija beigās informēsim gan Ministru kabinetu, gan Saeimu, gan sabiedrību par rezultātiem. Pēc tam vērtēsim, kas būs citi virzieni, kam pievērsties. Vai tie būs veiktie iepirkumi, vai citas pārbaudes, to es šobrīd vēl nevaru apstiprināt," pauž Vārava.
Galvenie secinājumi par iepirkumiem varētu būt skaidri tad, kad uzraugošās iestādes ziņos par veikto pārbaužu rezultātiem.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
Covid-19 krīzes pārvarēšanai veselības aprūpes jomā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēts krietni virs 50 miljoniem eiro. Iegādāti plaušu ventilējamie aparāti, individuālie aizsardzības līdzekļi, segti to transportēšanas izdevumi.
