Pētījumu centrs “Providus” turējis roku uz pulsa, kā vedas ar Zolitūdes traģēdijas izgaismoto sistēmisko kļūdu risināšanu. Ir aplūkoti četri problēmu loki:
- būvniecības kvalitāte,
- atbalsts cietušajiem,
- civilā aizsardzība,
- institūciju atbildība šo kļūdu labošanā.
Visvairāk darāmā – 12 uzdevumi – ir attiecībā uz būvniecību. Pārējās jomās attiecīgi – četri, trīs un divi.
Būvniecības sakārtošana
Būvniecībā šajos trīs gados paveikti vairāki uzdevumi. Piemēram, būvniecībā iesaistīto ekspertu kvalifikācijas uzraudzība un soda palielināšana par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā iet bojā cilvēki.
Ir arī uzdevumi, kuros darbi sākti, bet vēl nav pabeigti. Piemēram, būvniecības kvalitātes kontroles stiprināšanai ir izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, taču pētnieku ieskatā ar to ir par maz. Vēl daudz jāstrādā pie pašvaldību būvvalžu izpratnes par jauno Būvniecības likumu. Tāpat vēl nav izstrādāts skaidrs būvniecībā iesaistīto atbildības sadalījums.
Tikmēr šajā laikā tā arī nav radīta valsts līmeņa būvizstrādājumu laboratorija, kurā tiktu pārbaudīta materiālu kvalitāte. Tāpat nav celti būvobjektu kvalitātes standarti.
Tātad kopsavilkumā: no 12 ar būvniecību saistītiem uzdevumiem izpildīti ir pieci, vēl pieci – procesā, bet divi nav atrisināti.
“Ekonomikas ministrijai ir vēl daudz darāmā. Ja kritiski paskatās, tad Būvniecības birojs ir viens no redzamākajiem instrumentiem, kas izveidots. Bet vēl ir daudz neizdarītā, lai mēs varētu runāt par drošu un kvalitatīvu būvniecības procesu,” saka “Providus” pētniece, juriste Agnese Lešinska.
Atbalsts cietušajiem
Šajā laikā ir izdevies palielināt pabalstus cietušajiem glābējiem. Iesākti, taču šobrīd bez straujas virzības ir grozījumi likumos, kas nodrošinātu psihologu pakalpojuma kvalitāti.
Attiecībā uz cietušo atbalsta sistēmas uzlabojumiem – pozitīvi, ka jau gandrīz gadu darbojas cietušo atbalsta tālrunis, taču joprojām nav nozīmēta konkrēta institūcija, kura koordinētu ilgtermiņa atbalstu nopietnu krīžu situācijās. Piemēram, trīs no traģēdijā cietušajiem jauniešiem šajos gados sākuši studēt, nemaz nezinot, ka ir labdarības organizācija, kura gatava segt studiju izmaksas.
Nopietna problēma ir arī tā, ka politisku atbalstu tā arī nav guvis - un izskatās, ka arī negūs - likums, kas regulētu nereģistrētas partnerattiecības. Līdz ar to šie cilvēki nelaimes situācijās joprojām ir neaizsargātāki.
Civilā aizsardzība
Attiecībā uz civilo aizsardzību tika izceltas trīs risināmās problēmas. Līdz šim ir izdevies noteikt, ka darba devējiem vai ēku īpašniekiem trauksmes signāla atskanēšanas gadījumā ir pienākums obligāti evakuēt cilvēkus.
Sabiedrības civilās aizsardzības prasmju veicināšanā vēl ir darbs darāms. Daļēji izdevies izpildīt institūciju kapacitātes stiprināšanu krīzes situācijās, taču vēl jāpaplašina pašvaldību pilnvaras katastrofu seku novēršanā.
Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
Savukārt lietas iztiesāšana notiek kopš 2015.gada decembra, un sākotnēji tajā uzklausīti cietušie un viņu pārstāvji, kā arī risināti procesuāli lēmumi.
