Pārbauda publiskās ēkas
Par publiskām ēkām tiek uzskatītas tās, kurās vienlaikus paredzēts uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem. Kopš pērnā gada sākuma Būvniecības valsts kontroles birojs ir ķēries pie šo ēku drošuma kontrolēšanas.
Šajā kartē redzamas līdz šim pārbaudītās ēkas un no krāsām var spriest, kādā stāvoklī katra no tām ir. Zaļās ir apmierinošā vai teicamā kārtībā, dzeltenajām konstatēti drošumu ietekmējoši trūkumi, kas jānovērš, bet ar sarkano apzīmētās mājas daļēji vai pilnībā aizliegts izmantot.
Uzraugi novērojuši, ka daļa ēku īpašnieku pēc kontrolēm operatīvi veic vajadzīgos uzlabojumus un īsā laikā ēkas drošības statusu izdevies mainīt. Uz aci redzams, ka drošo un nedrošo ēku skaits dalās aptuveni puse uz pusi.
Piemēram, šogad pārbaudītas 653 publiskas ēkas, no kurām 60% labā vai teicamā stāvoklī, 34% atrastas būtiskas drošības problēmas, bet 6% pārbaudīto ēku atzītas par bīstamām.
Arī nopietni pārkāpumi
Sev izvirzītos mērķus esam sasnieguši - tā Būvniecības Valsts kontroles biroja paveikto uzraudzībā vērtē biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme.
"Cik daudz bijis tādu gadījumu, kur jūs konstatējat tādus bojājumus, ka nākas nopūsties un teikt – labi, ka pārbaudījām, citādi tur varēja būt otra “Zolitūdes traģēdija”? - Ir gadījušies, godīgi sakot, arī šādi objekti. Par laimi viņu nav ļoti daudz, bet gadījumi tādi ir bijuši. - Jūs varat nosaukt konkrētus piemērus? - Es domāju, ka objekts, kuru varētu pieminēt, būtu šis pats “Prisma” veikals Andreja Saharova ielā 30," atklāj Demme.
Arī šajā veikalā atklāti nopietni nesošo konstrukciju bojājumi.
Šis gan ir viens no piemēriem, kad ēkas īpašniekam radušās aizdomas un viņš pats vērsies pie uzraugiem. Vairākumā gadījumu tā nenotiek.
Būvniecības valsts kontroles biroja pārraudzībā ir kopumā 10 tūkstoši publisku ēku visā Latvijā. Līdz šim apsekota aptuveni piektdaļa, tāpēc darba vēl ļoti daudz. Katram gadam sava prioritāte. "Šinī gadā kā prioritāte mums bija izvirzīta izglītības iestāžu ēkas, un šis apjoms no visa kopējā apjoma sasniedza 56%. Tam seko biroja ēkas, veselības aprūpes ēkas un tirdzniecības ēkas," stāsta BVKB pārstāvs.
Padziļināta ekspertīze pašu īpašnieku rokās
Saskaņā ar pašreizējo regulējumu Būvniecības valsts kontroles birojs veic sākotnējo ēkas apsekošanu. Ja atrod problēmas, ēkas īpašniekam uzdod pašam noalgot ekspertu, kas veiktu padziļinātu ekspertīzi. Tas tādēļ, ka birojam nav ne cilvēku, ne finanšu resursu, lai pašrocīgi pilnībā izvērtētu tūkstošiem ēku.
Šīs sistēmas vājais punkts ir apstāklī, ka īpašnieks bieži meklēs lētāko piedāvājumu, kas var izrādīties nepietiekami kvalificēts būveksperts.
"Pagaidām dažkārt nākas saskarties arī ar ne visai dziļu pārbaudes izpildi un iedziļināšanos problēmās. Dažkārt, neraugoties arī uz visu to, kas ir bijis, nākas konstatēt, ka tas tiek veikts formāli, ķeksīša pēc. Un tad tam īpašniekam ir tā, ka, no vienas puses, viņš ir apmierināts, viņš pārbaudi ir pasūtījis, bet, no otras puses, ir jautājums, vai tas ir izdarīts pietiekami kvalitatīvi," stāsta RTU docents, inženierzinātņu doktors Aigars Ūdris.
Eksperts gan ierosina nevis sertifikācijas laikā atsijāt visus, kuriem pieredzes trūkst, bet gan aktīvi ieguldīt šo cilvēku kvalifikācijā.
Pretējā gadījumā varam attapties ar tikai dažiem sertificētiem ekspertiem, uz kuriem rindā jāgaida gadiem.
Tikmēr Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norāda – gatava ēka jau ir sekas. Sabiedrības drošības vārdā daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, kas ir cilvēki, kuri šīs ēkas reāli būvē.
"Šobrīd formālā prasība ir tieši par sertificētiem būvspeciālistiem. Bet, kas ir zem šiem sertificētajiem? Jo sertificētie paši neveic darbus. Sertificētie organizē, pārrauga un tā tālāk. Es vairāk runāju par tiem, kas dara ar savām rokām šos darbus. Un šeit šobrīd prasību nav. Tas ir šo sertificēto būvdarbu vadītāju atbildības lauciņā, un šeit bieži vien ir negodprātības, kur tiek pieaicināti mazkvalificēti, nekvalificēti, lētākais darbaspēks," saka Grinbergs.
Tātad pozitīvi ir tas, ka sistemātiskas publisku ēku pārbaudes ir sāktas, līdz ar to pamazām sāk veidoties arī priekšstats par šādu ēku drošības ainu valstī kopumā.
Taču vēl būtiski jāaudzē šo ekspertīžu veicēju kompetence un pieredze – gan tiem, kuri uzrauga būvdarbus, gan tiem, kuri vērtē jau lietošanā esošas ēkas.
