Panorāma

EK vērtē Latvijas budžetu

Panorāma

Panorāma

Būvmateriālu kvalitāte pēc Zolitūdes

Trīs gadi kopš Zolitūdes traģēdijas: Nesteidz centralizēti pārbaudīt būvmateriālu kvalitāti

Neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas viens no rosinājumiem bija centralizētas laboratorijas izveide, kurā pārbaudītu būvmateriālu kvalitāti. Tāpēc aizvien nākas izmantot sertificētu laboratoriju pakalpojumus arī ārpus Latvijas. Iecere par centralizēto laboratoriju gan nav noraidīta, bet tuvākajos plānos neietilpst.                  

Mazāk nedrošu būvmateriālu

Vai lielajos būvobjektos izvēlētie materiāli atbilst kvalitātes prasībām un projektam – to kontrole joprojām ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzdevums. Centra speciālisti apseko vidēji 60 būvlaukumus gadā un, ja dokumentos atklāj nepilnības, tad būvmateriālus sūta uz laboratorijām.

2014. gadā aizdomas ir radušās par 548 būvizstrādājumu atbilstību. Izstrādājumi pārbaudīti, un gandrīz pusei atklātas dažāda veida nepilnības.

Pērn no pārbaudītajiem izstrādājumiem drošības prasībām atbilda mazliet vairāk par pusi materiālu, bet no šogad pārbaudītajām 463 vienībām nepilnības atklātas 87 – tie ir 19%.

No šiem skaitļiem secināts, ka situācija neatbilstošu, nedrošu būvmateriālu izmantošanā uzlabojas.

Tāpat šogad 233 būvizstrādājumi tika pārbaudīti arī uz valsts robežas sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņēma lēmumu no pārbaudītajiem 44 materiālus nelaist brīvā apgrozībā.

Pievērš uzmanību materiālu testēšanai

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aizejot uz būvlaukumu, vispirms apskatās pašu objektu, to, kas tajā iebūvēts un tad pārbauda atbilstību apliecinošos dokumentus. PTAC uzsver – pārbauda ne tikai atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī tehniskā projekta prasībām.

“Visos gadījumos, kad mēs konstatējam kādas neatbilstības vai aizdomas, ka, iespējams, kaut kas ir ne tā, tad mēs vienmēr izsekojam piegādes ķēdi, nonākam līdz atbildīgajam komersantam,” stāsta PTAC Tehnisko preču uzraudzības daļas vadītāja Edīte Kamendere.

Pārbaudēs, piemēram, pievērš uzmanību tam, vai ražotājs pats pārbauda savas preces un iesaista laboratorijas. “Mums ir svarīgi, lai tā deklarācija, ko ražotājs izdevis būvizstrādātājam, ir pamatota. Mums neinteresē, lai vienu papīru nomainītu pret citu papīru, bet gan, lai būvizstrādājumi, kurus iebūvē būvēs, būtu kvalitatīvi un atbilstoši. Līdz ar to mēs vienmēr prasām to pamatotību, testēšanas pārskatus,” stāsta Kamendere.

Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta konstrukcijām, kas ietekmē būves stiprību un stabilitāti.

Pārbaudītas metāla, koka un dzelzsbetona konstrukcijas. Šogad PTAC konstatēja, ka 12 būvobjektos šīm konstrukcijām ražotājs nav veicis attiecīgu novērtējumu.

Kā vienu no šā gada pamatproblēmām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs min tieši neatbilstošas koka konstrukcijas, kas iebūvētas piecos objektos. Tām nav bijis atbilstoša novērtējuma, tātad nav iespējams pārliecināties, vai konstrukcija spēs pildīt savu funkciju.

Testē ar slodzi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā stāsta – koks ir ļoti uzticams un prognozējams materiāls un pašlaik Latvijā iespējams izveidot koka konstrukcijas, kas pārsniedz pat 30 metrus. Lai pārliecinātos par materiāla izturību, tas tiek testēts. Viens no testiem saistīts ar laika apstākļu imitāciju, cits tests parāda savienojumu stiprību.

Piemēram, dēlis salīmēts, izmantojot zobtapu jeb ķīļtapu savienojumu, un savienojuma vietai vajadzētu būt gandrīz tikpat izturīgai, kā masīvam gabalam. Eksperiments ar slogošanu parāda, ka konkrētā koka dēļa salaušanai nepieciešams vairāk nekā tonnu liels svars uz savienojuma vietu.

“Mēs fiksējam to spēku, pēc kura šis materiāls sagrūst. Un, veicot veselu sēriju šādu testu, pēc tam šos datus aprēķinot, mēs pilnīgi droši varam garantēt, kāda būs drošības robeža. Un tas, kas ir ražotājam jāpierāda, ka viņš šos ražojumus pēc tam ražo ar līdzvērtīgu tehnoloģiju, nodrošinot tādu pašu drošības robežu šim materiālam,” SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktora vietnieks Kārlis Būmanis.

Stiprina konstrukciju

Neatbilstības koka konstrukciju izvēlē šogad konstatētas gan sporta skolas rekonstrukcijā Kuldīgā, gan pirmsskolas izglītības iestādē Inčukalnā, kur pēc ekspertīzes būvizstrādājumi nomainīti, gan arī pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībā Mārupē.

Mārupē pieņemts lēmums stiprināt konstrukcijas. “Būvnieks ir tas, kas iegādājas materiālu un izmanto to tālāk, iebūvējot būvē. Šeit jau paša materiāla ražošanas procesā, veicot kontroli, iestāde bija konstatējusi nepilnības ražošanas procesā, kas varēja liecināt, ka šī konstrukcija neatbilst tam, kas ir rakstīts ekspluatācijas īpašību deklarācijā. Tas nozīmē, ka mēs nezinām, kādam mērķim un cik stipra ir šī konstrukcija. Veicot ekspertīzi, tika konstatēts, ka ir nepieciešams veikt papildu stiprināšanu, un tas tika arī izdarīts,” stāsta Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Centralizēta testēšana nav tuvākajos plānos

Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas Ekonomikas ministrija bija paudusi ieceri Latvijā izveidot laboratoriju, kur būtu objektīvi iespējams testēt dažādus celtniecībā lietojamus izstrādājumus. Šādas vienotas laboratorijas joprojām nav, un ikdienā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izmanto sertificētu laboratoriju pakalpojumus gan Latvijā, gan Somijā, Lietuvā un Igaunijā.

“Centralizēta testēšanas centra izveide, protams, būtu labvēlīga būvmateriālu ražošanas nozarei kopumā Latvijā. Bet vienlaicīgi jāņem vērā izmaksas, kas ar to ir saistītas. Un ņemot vērā to, ka šis lauks ir ļoti plašs, visdrīzāk tas neatmaksātos. Un to pierāda arī privātās investīcijas, ka nav izveidots vienots Latvijas testēšanas centrs,” atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

No amatpersonu teiktā izriet, ka pilnībā šī iecere nav noraidīta. Taču vienotas laboratorijas izveide noteikti neietilpst tuvākajos plānos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti