ĪSUMĀ:
- 2018. gadā avārija Jēkabpils novadā aiznesa trīs cilvēku, tostarp bērna dzīvību.
- Avāriju izraisīja dzērājšoferis, kurš iebrauca pretējā braukšanas joslā.
- Pirms notiesājoša sprieduma cietušo ģimeni sāpināja fakts – šoferis izklaidējas ballītēs, draugu kāzās.
- Notika tiesa, vainīgajam piespriesti seši gadi cietumā.
- Tomēr tad cietušo ģimene notiesāto pamanīja video kādā koncertā un cēla trauksmi.
- Tiesā atzina – šāds gadījums Zemgales rajona tiesā ir pirmo reizi.
- Savukārt policijā secināja, ka par sprieduma izpildi atbildīgais policists tur vairs nestrādā.
- Cietušie sašutuši – ja nepamanītu notiesāto, iespējams, viņš būtu uz brīvām kājām.
- Advokāts notikušo sauc par "skaļu brēcienu" saistībā ar Latviju kā tiesisku valsti.
- Mudina cietušos vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jēkabpils novada Kūku pagasta Dreimaņos 2018. gada 12. februārī notika frontāla sadursme. Divi cilvēki gāja bojā nelaimes vietā, bet bērns slimnīcā. Avārijas izraisītājs bija dzērājšoferis.
Todien mazā Valērija bija apslimusi. Viņas tēvs kopā ar vecmāmiņu nolēmuši bērnu aizvest pie ārsta. Ģimene nezināja, ka tajā brīdī ceļu satiksmē piedalās kāds vīrietis, kurš par spīti reibumam stūrēja savu auto no Rīgas uz Preiļiem un iebrauca pretējā joslā.
Zemgales rajona tiesas spriedumā 2019. gada 11. martā teikts: "Ingus J. vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē un pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, izraisot vairāku cilvēku nāvi. Etilspirta koncentrācija asinīs konstatēta 3,26 promiles, urīnā 3,60 promiles."
Ģimene vēl joprojām sēro par pāragri aizsaulē aizsauktajiem tuviniekiem. Ģimenes tēvs Andrejs nelaimes mirklī sēdēja pie stūres un mira notikuma vietā. Savukārt meitiņa Valērija aizsaulē aizgāja medicīnas iestādē deviņas dienas pirms savas trešās dzimšanas dienas.
Bojāgājušo tuviniece Marta asarām acīs sekojusi dzērājšofera izklaidēm sociālajos tīklos. Sirds sāpējusi aiz netaisnības, jo viņas māsas ģimene zemes klēpī guldījusi trīs cilvēkus, bet pats dzērājšoferis, it kā nekas nebūtu noticis, apmeklējis draugu kāzas, priecājies par saviem bērniem. Tikmēr avārijas lietu izskatījušas trīs dažādas tiesu instances.
"Pārcietām mēs trīs tiesas, kurās bija tikai viens lēmums – piespriests cietumsods – seši gadi un tiesību liegums uz septiņiem gadiem. Viss jau likās, ka varētu beigties, kaut gan tās tiesas ilga divus gadus. Pēdējā tiesa bija 2020. gadā 18. februārī, kur viņam tas sods piemērots, tie seši gadi cietumā, kas, mūsuprāt, ir ļoti maz par triju cilvēku nāvi," stāstīja Marta.
Tomēr murgs nebeidzās. Šī gada vasarā, skatoties sociālajos tīklos kāda brīvdabas koncerta video, Marta neticējusi savām acīm, jo kopā ar tūkstošiem cilvēku izklaidējies arī notiesātais dzērājšoferis.
Sieviete pauda neizpratni: "Kā tas var būt, vai tiešām viņš ir izlaists ārā no cietuma? Varbūt vispār nav apcietināts. Tad mēs sākām ar māsu interesēties, zvanījām policijai, ziņojām, ka, iespējams, persona nemaz nav apcietināta. Uz ko mums atbildēja, ka tā nevarot būt."
Marta kopā ar māsu apzvanījusi visas ar tiesas sprieduma izpildi un ieslodzījumu saistītās iestādes, rakstījušas iesniegumus. Policijai neesot bijis informācijas, ka notiesātā persona varētu atrasties brīvībā.
"Lēmums tā kā bija bijis, bet viņš nebija nedz meklēšanā, nedz pavadījis kaut kādu laiku cietumā," teica Marta.
Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa atzina: "Man uzreiz jānorāda, ka Zemgales rajona tiesā pa visu šo laiku šis ir tāds pirmais gadījums, jo konkrētajā gadījumā tiesa nosūtīja izpildei spriedumu Kuldīgas iecirknim Valsts policijai ar norādi, ka lūdzam ziņot par sprieduma izpildi, un tā arī vienmēr tiek darīts. Šajā konkrētajā gadījumā paziņojumā par sprieduma izpildi policijai tika norādīta gan notiesātā deklarētā dzīvesvieta, gan vēl viena tiesai zināmā adrese, un tiesai ir zināms, ka policija ir saņēmusi šo tiesas paziņojumu, gan arī spriedumu ar izpildi. Konkrētajā gadījumā no policijas nekas netika saņemts, un arī tiesa, mēs, patiešām nepamanījām, ka šāda problēma ar konkrēto lietu radusies."
Proti, policistiem bija jāparūpējas, lai spriedums tiktu izpildīts un vainīgais nonāktu aiz restēm. Policisti tiesas norādes neizpildīja, tiesa neizdarību nepamanīja, un sodītais līdz ieslodzījumam tā arī nenonāca.
"Šis lēmums tika iedots izpildīšanai vienam cilvēkam, kurš nav savu darbu kārtīgi izdarījis un ir aizgājis prom no policijas, līdz ar ko nav nodevis tālākos pienākumus citiem darbiniekiem," zināja stāstīt Marta.
Pēc cietušās ģimenes iesnieguma Valsts policijas vadībai Kurzemes reģionālās pārvaldes Disciplinārās uzraudzības grupa uzsāka faktu pārbaudi.
Policijā atzina, ka Kuldīgas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonu rīcībā ir saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes, tomēr, kā teikts Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes atbildē uz iesniegumu, "vienlīdz tiek konstatēts, ka kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vairāk par diviem gadiem un, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm 16. panta 1. daļas 3. punktu, ir iestājies discipināratbildības noilgums, kā arī minētās amatpersonas vairs neieņem amatus Valsts policijas Kurzemes Reģionālajā pārvaldē, tādējādi disciplinārlietu ierosināšana un amatpersonu saukšana pie disciplināratbildības nav iespējama."
Tāpat tika uzsvērts, ka 12. septembrī, vairāk nekā divus gadus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, dzērājšoferis aiz restēm ir nonācis, tātad cietušajiem ir jāpiedod policijas amatpersonu nolaidība. Tiesa gan, šī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes atbilde ir pārsūdzēta un materiāli nosūtīti Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam izvērtēšanai.
"Kādā sakarā īstais dokuments aizgāja uz Kuldīgu?" – tā vaicāja notiesātā vīrieša ģimenes locekle. Viņa par pārdzīvoto kameras priekšā runāt nevēlējās, jo dzīvo mazā pilsētā, kur cits citu pazīst. Sieviete neslēpa, ka ierēdņu neizdarība arī šajā ģimenē ir nesusi milzīgu stresu. Viņa apliecināja, ka notiesātais dzīvojis mājās un neesot bēguļojis, lai izvairītos no sprieduma. Katru reizi, noklaudzot pastkastītei, domājuši, ka pienākusi pavēste, taču pagājuši vairāk nekā divi gadi, līdz Ingum atbraukuši pakaļ. Pašiem interesēties, kāpēc nenotiek sprieduma izpilde, neesot ienācis prātā.
Savukārt cietušo tuviniece Marta pauda: "Ja es viņu pati nebūtu pamanījusi nelielā video sižetā "Prāta vētras" koncertā, viņš vēl joprojām staigātu brīvībā. Jāsaka paldies viņa draugiem, kas publicēja šos video. Vismaz tādā veidā mēs noskaidrojām, ka viņš ir brīvībā. Mēs pilnībā bijām pārliecināti, ka viņš izcieš sodu, un vēl domājām, kaut nenotiktu tā, ka viņu izlaiž ātrāk par šiem sešiem gadiem, jo seši gadi, tas ir smieklīgi mazs sods par trīs cilvēkiem."
Advokāts mudina cīnīties par savām tiesībām
Zvērināts advokāts Aldis Alliks, lūgts komentēt šo gadījumu, atzina: "Manā ieskatā šī lieta pavisam noteikti ir, maigi sakot, tāds skaļš brēciens saistībā ar Latviju kā tiesisku valsti. Man tiešām nenāca prātā, ka tādas lietas var notikt, un pēdējā laikā esmu dzirdējis, ka šī nav vienīgā tāda lieta."
Advokāts mudināja ikvienu cīnīties par tiesībām piedzīvot taisnīgu tiesu. Ja nepieciešams, jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā šis skandalozais gadījums, viņaprāt, netiktu atstāts bez ievērības.
"Cietušajiem ir tiesības vērsties tiesā, vispārējās jurisdikcijas tiesā, un prasīt morālā kaitējuma atlīdzību no valsts. Vai valsti pārstāvēs Valsts policija, vai jau augstāk – Iekšlietu ministrija, bet noteikti šāda prasība būtu tiesā ceļama. Sāpīgā veidā, valstij maksājot, tā teikt, atverot maciņu, ir vienīgais veids, kā vērst uz labu, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos un arī konkrētajā gadījumā kaut kas reāli tiek panākts," norādīja advokāts.
Latvijas Republikas tiesībsargs norādīja, ka signāls par ieilgušu tiesas sprieduma izpildi ir saņemts jau gada sākumā. Tas kalpojis par pamatu prasīt Valsts policijai paskaidrojumu par kontroli un atbildību, kā tiek īstenoti tiesu nolēmumi pēc sprieduma stāšanās spēkā. Policijai bija jāsniedz skaidrojums tiesībsargam līdz oktobra beigām.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa informēja: "Policija ir sniegusi skaidrojumu, kādā veidā viņi to veic, un, kā viņi norāda, viņu ieskatā līdz šim nav bijušas problēmas ar tiesas nolēmuma izpildes kārtību, līdz ar ko nav bijusi nepieciešamība veikt nekādas darbības, lai uzlabotu tiesas nolēmumu izpildi. Arī konsultējoties, kā Valsts policija norāda savā vēstulē, ar tiesnešiem par minēto problēmjautājumu un to, kādā termiņā ir jānodrošina saņemto nolēmumu izpilde, tiesa ir skaidrojusi, ka šo tiesas nolēmumu var izpildīt tik ilgā laikā vai, teiksim, ar tādu atkāpi laikā, kamēr vien neiestājas notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums. Un šo te laiku nosaka Krimināllikuma 62. panta 1. daļā. Atkarībā no tā, kāds ir nodarījums un kāds ir tas piespriestais sods, tad šajā Krimināllikuma 62. panta 1. daļā ir sīki un smalki atrunāts, kāds ir tas laiks starp notiesājošo tiesas spriedumu un to brīdi, kad jāsāk tiesas spriedums izpildīt. Šajā gadījumā, kā Krimināllikuma 62. pantā teikts, viņam ir no sestā gada līdz desmitajam gadam. Tātad desmit gadi ir tas termiņš, kurā ir jāizpilda tiesas spriedums, pretējā gadījumā iestājas noilgums un to vairs nav iespējams izdarīt."
Cietusī ģimene plāno iesaistītās amatpersonas sūdzēt tiesā par nolaidību.
