Dienas notikumu apskats

Itālijas budžets turpina satraukt gan Eiropas politiķus, gan finanšu tirgus

Dienas notikumu apskats

Uzņēmums nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

Trim kuģiem-mājām Rīga ļaus palikt pie AB dambja

Trim «kuģiem-mājām» Rīga ļaus palikt pie AB dambja, bet nākotnē par tauvas tiesībām rīkos izsoles

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti pieņēma zināšanai pašvaldības ierēdņu piedāvājumu, ko darīt ar trim peldlīdzekļiem, kas Daugavā atrodas, ilgstoši pietauvoti pie AB dambja. Tā kā Rīgas detālplānā AB dambis paredzēts kā vieta koncertzālei, kamēr šie plāni neīstenojas vai nemainās, jauniem kuģiem pie dambja pietauvoties neļaus. Tomēr arī pašreizējie trīs tur varēs atrasties līdz brīdim, kad dome sarīkos nomas tiesību izsoli.

Līgumi par pasākumiem, ne peldlīdzekļu atrašanos

Iepriekš Rīgas dome bija attapusies, ka pie AB dambja nu jau divus gadus bez tiesiska pamatojuma ir pietauvoti trīs peldlīdzekļi – “Noass”, “Betanovuss” un “Ponton.lv”. Vienā ir firma, kas ražo pontonus, otrā siltajā laikā strādā ēstuve, bet trešajā vairāk nekā 20 gadu darbojas izstāžu zāles un notiek dažādas kultūras aktivitātes.

“Tā bija kā peldoša darbnīca, pēc tam kā peldoša piestātne-darbnīca. Tā mums ir izdevīga kā kultūras telpa. Izstāde novākta, jo nu ir par aukstu un par mitru,” stāsta Dzintars Zilgalvis, biedrības “Kultūras un mākslas projekts ''Noass''” vadītājs.

Dzintars Zilgalvis, biedrības «Kultūras un mākslas projekts «NOASS»» valdes priekšsēdētājs

«Noass» ir radošās inteliģences apvienība, kas darbojas jau 21. gadu. Rīgas kultūras dzīvē tā labi pazīstama ar biežajiem sarīkojumiem AB dambī – teritorijā starp Akmens un Vanšu tiltu. Gadā tur notiek aptuveni 20 izstādes un vēl tikpat koncertu.

“Par ko visu laiku ir cīņa – re, kur ir mūsu pilsētas kanalizācija, ūdensvads un elektrība. Varam te pastāvēt tāpēc, ka ūdeni ņemam no “Rīgas ūdens” un kanalizācija arī pieslēgta pilsētai. Un tā ir pati iekārojamākā lieta uzņēmējiem. Un tad vēlēšanās mūs apkarot 20 gadu garumā notikusi regulāri. Ik pēc četriem gadiem kādam uzrodas interese, un tad sākas,” saka Zilgalvis.

Šajā reizē AB dambja tā sauktie nomnieki Rīgas domes sarunās nonāca, jo jau divus gadus visi peldlīdzekļi tur atrodas nelegāli, tas ir, bez līgumiem. Patriekt domei gan tos bija grūti, jo, piemēram,

ar kultūras biedrību jau bija noslēgti līgumi par dažādiem simtgadei veltītiem pasākumiem.

To gada sākumā atzina arī pašas domes Kultūras pārvaldes priekšnieka vietniece Aija Kalniņa: “Rīgas vienotajā kultūras telpā “Noasa” vieta ir būtiska un nozīmīga. Mēs ar šo institūciju sadarbojamies kopš 2000.gada. Arī šogad “Noass” piedalās Rīgas pilsētas kultūras pasākumos ar diviem projektiem. Viens ir laikmetīgās mākslas un video projekts “Ūdens gabali”. Otrs ir pasākuma komplekss, kurā arī tiek lūgts atbalsts. Tā ka mūsu rūpes un intereses būtu saglabāt šo kultūras gabaliņu.”

Iecere rīkot izsoli par peldlīdzekļu vietām

Mājokļu un vides departaments domē sākotnēji vērsās ar priekšlikumu, ka varētu rīkot izsoli, turklāt tikai divām peldlīdzekļu vietām. Praksē tas nozīmētu, ka vairāk varētu solīt kāda komercsabiedrība, piemēram, kafejnīcas īpašnieks, nevis kultūras biedrība. Turklāt departamenta pasūtinātā izpētē jau bija secināts, ka gadā par vienu “kuģi-māju” pie AB dambja varētu prasīt ap 10 000 eiro nomas maksu.

Mājokļu un vides komiteja toreiz gan nolēma pašam departamentam vispirms izstrādāt kārtību, kurās vietās pie AB dambja varēs pietauvot peldlīdzekļus. Pēc gandrīz deviņu mēnešu darba departaments par izpētīto runāt negrib, bet deputātu izlemšanai nodotajā dokumentā ir lasāms:

“Departamenta ieskatā peldlīdzekļu ilglaicīga novietošana pie AB dambja var radīt antropogēnā piesārņojuma riskus. Līdz ar to papildu esošajiem jaunu peldlīdzekļu pietauvošana konkrētajā vietā no vides viedokļa nav vēlama. Tomēr tas jāvērtē ne tikai no vides viedokļa, bet arī pēc ieguvumiem, ko pilsētas iedzīvotājiem un viesiem sniedz esošo peldlīdzekļu atrašanās pie AB dambja – izklaides iespējas, kultūras pasākumu organizēšana, rekreatīvā nozīme.

Līdz ar to būtu saglabājams esošais peldlīdzekļu skaits, neparedzot jaunas pietauvošanās un stāvēšanas vietas.”

Par pašvaldības izšķiršanos mākslas galeriju vadītājs Zilgalvis ir gandarīts: “Kad nebija ne banka uzbūvēta, nebija brīnišķīgā rajona, bet bija vienkārši krimināls rajons un Akmens tilts bija vieta, kur regulāri aplaupīja uz viesnīcu ejošos ārzemju tūristus, šo vidi esam centušies pārveidot, un tas mums ir izdevies. Ne velti AB dambi ik pa brīdim sauc par kultūras salu.”

Par AB dambja izmantošanu kā piestātni vēl jālemj Rīgas domniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti